Kā zibens no skaidrām debesīm un starp desmitiem cilvēku manas acis ieraudzīja tieši viņu. Tad, kad jau biju aizmirsusi par tāda eksistenci. Nekādu lielo sajūtu jau nava, bet notrīcēja kaut kur dziļi, dziļi tie pāridarījumi. Galu galā - šī bija pirmā reize, kad pēc diviem mēnešiem atkal esam 100 metru rādiusā.
Bet zinu, ka tā bija pareizā izvēle. Laiks ar to sadzīvot un pieņemt ar katra ķermeņa šūnu.
Bet zinu, ka tā bija pareizā izvēle. Laiks ar to sadzīvot un pieņemt ar katra ķermeņa šūnu.