engelina

Nē nu ironiski - tagad viņš gaužas par to, ka neredzēs meitiņas pirmos solīšu, pirmo vārdiņu. Bet tad, kad pirms laika teicu, ka jācenšas darīt visu, lai saglābtu attiecībs vismaz viņas dēļ, viņš tā no sirds jautāja - kas būtu labāk - ja bērniņam būtu nelaimīgs tētis katru dienu, vai laimīgs un brīvdienās?
Ha, ja tas nebūtu tik neforši, man pat smiekli nāktu.
Bet pieļauju ka arī viņš ir tikai cilvēks un vienkārši tad, kad tas liekas tik tāls un nereāls, mēs izdomājam visu ko. Bet, kad nākas to īstenot dzīvē, pašam pieredzēt, tad domas mainās. Tā viņš teica - tagad apzinoties, cik svarīgs tas viss viņam patiesībā esot.

Nu jau ir labāk. Palīdzēja drusku šī pēdējā saruna, vismaz nejūtos tā nobeigusi, kā iepriekš ar dārzeni. Nav jau nekāda izcilā sjaūta, bet turos vismaz. Un aizvien vairāk apzinos, cik labi, ka tā, jo man taču pieder visvērtīgākais pasaulē! :)
Balderjāņu tabletītes gan joprojām gribas. Laikam būs šodien jāaizčāpo uz aptieku. Drošībai.