Friends

No Ojāra Vācieša atmiņām:
“Reiz Vidzemes autobusā viņam blakus sēdējusi lauku sieva un viņu pētījusi. Beidzot neiztur un saka: “Jaunais cilvēk, jūs gan izskatieties dikti līdzīgs Ojāram Vācietim!” Es no sirds atbildu: “Tiešām, daudzi man tā saka…” Tante atviegloti nopūtās: “Labi gan, mīļais, ka jūs tas neesat, nav jau ar nekāda prieka būt…”
http://amigos.lv/ru/blogs?id=423374

Šodien adresēju Gizmo diezgan garu runu, kurā apspriedu mūsu attiecību paradoksalitāti. Es teicu apmēram tā: "Cienījamais kaķi! Kā tas nākas, ka mana drausmīgā reputācija ir izplatījusies tuvu un tālu, tikai tu par to nekā nezini? Tu nezini, ka esmu ļauna, cietsirdīga, sadistiska, nodevīga, melīga briesmone? Cik bīstama un nekrietna es esmu? Cik garīgi nelīdzsvarota? Noteikti bija vēl kaut kas, ko es aizmirsu. Jo ja tu to visu zinātu, tu manas pavēles izpildītu drusku ātrāk. Vai, pareizāk sakot, tu vispār izpildītu vismaz kādas manas pavēles, teiksim, atbrīvotu manu krēslu."
Bet viņš par to nekā nezin, lai gan dzīvo ar mani dienu un nakti gadiem ilgi.

Saksa video par dzimuma maiņas ļaunumu beidzot nonācis īstajā vietā - "Latvija Pirmajā vietā" Youtube kontā.

Vai dūnu guļammaisu drīkst ilgi glabāt sapresētu?

Video rullītis ar Valijevu, kas priekšnesumu noslēdz, gandrīz uzkrītot uz galvas vienam no tiesnešiem. Beidzamajā mirklī viņa pieķeras pie galda, nostabilizējas un mēģina savaldzināt tiesnesi un skatītājus ar žilbinošu, koķetu smaidu. Starp sajūsminārajiem komentāru desmitiem "ai, kakaja milaja", "Kami lucšaja" un "kakaja lapochka" kā svaiga gaisa malks "opatj pod dopingom katajetsa?"

Jautājums cibas sievieškārtas pārstāvēm - vai jums ir izdevies pašrocīgi iecelt velo vilcienā un ja jā, tad ar kādu paņēmienu?

Gribu doties pabraukāties ar velo pa Līgatni, bet nenormāli stāvās vilciena trepes mani biedē, it īpaši Līgatnē, kad durvis atveras/aizveras tikai uz īsu brīdi.

20 minūšu atvadu sarunā stacijā savam tēvam mēģināju izstāstīt kā es jūtos un kāpēc ir lietas, ko nevajag darīt veidā, kurā viņš to dara.
pretim dabūju visu, ko varat iedomāties: sarkasmu, atciršanu, pārtraukšanu pusvārdā, neticību faktos (kā es izklāstu to ko es jūtu). kad mēģināju norādīt sarunas laikā, ka tieši šo iemeslu pēc es nevaru ar viņu sarunāties, sākās balss paaugstināšana. kad es teicu, ka pat ja viņš saka, ka viņam ir tiesības paaugstināt balsi, jo viņš ir mans tēvs un tāpēc, ka viņam ir vairāk dzīves pieredzes, es teicu, caur asarām, ka es nepieļaušu, ka ar mani tā runā.
kad viņš mani nosauca par histēriķi, es piecēlos un aizgāju.

ok, ļoti bēdīgi, var diskutēt par viskaut ko.. vienalga, bet šī būs mana mantra, jo tur nu nebūs man diskusijas ne par interpretāciju, ne par dzīves izpratni, ne par dažādību.

nevienam vīrietim nav tiesību uz mani paaugstināt balsi vai kliegt, pat ja viņam tā šķiet.
un šo sakot vai uzrakstot tas nozīmē tieši to paši arī apgrieztajā situācijā: man nav tiesības kliegt uz citiem, pat ja man tā liekas.

Pēc visiem 100 un 1 dalmāciešiem, piedodiet, darbiem, tāda tume galvā, ka kosmētiku no acīm notīrīju ar sejas toniku. Pirmo reizi dzīvē! Toniks gan man it kā bez spirta, bet acis tāpat izteiksmīgi sarkanas.