Let it be what it's got to be..

jau kādu laiku atpakaļ gribēju te iepukstēt, kad uz sirds sakrājas tad gribās to kaut kur izlikt. neesmu no tiem kas var tā baigi pa pasauli runāt vai pilnīgi visu stāstīt draugiem.
tikko paēdu brokastis, ir jauks 7dienas rīts/diena, 3os naktī dāmu aizvedu uz lidostu, šaj ar labāko draudzeni vajag atpūstie krētā. reizēm kad viņas ir kopā, mani tas tā uzvelk, ka es varētu iet pa gaisu... bet nu nēēēē, nepazemošos taču citu priekšā un par ko, par sieviešu kaprīzēm vai lietām ko viņas dara, kas man nepatīk, ai, es kaut kā esmu iemācījies sevi savaldīt, ja tā paskatās tie taču tādi nieki dzīvē vien ir. ja kaut ko savārīs vo tad gan iešu pa gaisu. :) un lai jau brauc un atpūšas ar draudzeni, negribu būt no tiem kas māca dzīvot vai kaut ko aizliedz, katram taču sava galva uz pleciem, ja gribēs tad nekas daudz neapturēs no kļūdām arī te pat uz vietas, viss taču ir galvā un mūsu darbos... laikam pārāk domāju ka nebūs labi, tā es sevi noskaņoju uz negatīvo un grūtāk izbaudīt vasaru vai tos mirkļus kad vari pabūt pats ar sevi. kā jau teicu no manas puses tās domas ir tās kas baigi ņemās pa galvu. jādara laikam tā- jāizbauda vasara un brīvais laiks vienam!!! es domāju un zinu ka viss būs kārtībā, un tā arī vajag dzīvot...

ir lietas, kas pa tiesi iepriecina.

kārtējais pavasaris un sākas atkal "raženais" pārrunu laiks, nu cik ta var...

sasodīti labi šodien darbā iet kafija ar smalkmaizītēm...