| 10:42a |
Lai novērstu terminoloģijā nevēlamo sinonīmiju un daudznozīmīgumu, LZA Terminoloģijas komisija (TK) jau 1990. gadā vārdus esamība un esībair apstiprinājusi atšķirīgu terminu funkcijā:
esamība - 'matērijas objektīvā realitāte, tās pastāvēšana neatkarīgi no apziņas' (šāda nozīme kā vienīgā šim vārdam dota viensējuma "Latviešu valodas vārdnīcā" un atbilst tā pamatnozīmei, kas kā pirmā skaidrota arī daudzsējumu "Latviešu literārās valodas vārdnīcā");
esība - 'pastāvēšana, eksistence', t. i., ja runa ir par to, 'kas ir vai nav' (šāds skaidrojums daudzsējumu vārdnīcā dots vārda esamība otrajai nozīmei, kurā par sinonīmu tur atzīts arī vārds esība).
Termins esība (a. being, kr. наличие) LZA Terminoloģijas komisijā apstiprināts 1990. gadā ar nozīmi 1) ‘kādu konkrētu vai abstraktu priekšmetu tiešā klātbūtne, atrašanās noteiktā vietā, vidē, laikā’, piem., izskatot kādu lietu (jurisprudencē), konstatē pierādījumu esību vai neesību; iepazīstoties ar dokumentiem, konstatē visu vajadzīgo dokumentu esību (t. i., ir vai nav visi dokumenti) un parakstu vai zīmogu esību tajos. Termins esība publicēts vārdnīcā «Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas (ELDO) termini» (R., 1995/1996/1997).
Savukārt esamība ir ‘matērijas objektīvā realitāte, tās pastāvēšana neatkarīgi no apziņas’, un tas saistāms ar filozofiski abstraktu, vispārinātu skatījumu uz lietām un parādībām. |