|
|
Saturday, February 24th, 2007
|
12:35a
kad es vakarā stāvu durvīs un nepacietīgi grabinu atslēgas, uzkrītoši pūšu un elšu,tādējādi izrādot savu neapmierinātību aizkavēšanās iemeslam,iemesls mani izsit no pukošanās noskaņojuma ar nevainīgām replikām:
-es zinu, tu mani nositīsi. tagad tu zināsi, kāds es patiesībā esmu.
es smejos.
mana radiniecīte saveidojusi draudzību ar jaunekli,kura bilde liek maniem matiem izbīlī saslieties stāvus.rakstība arī.a ko nu?
gribu visu nakti skatīties TV un negulēt, pēc kafijas ir tik untulīgs garīgais,ka varētu skriet pa ielu un skaļi atzīties mīlestībā visai pasaulei. un gribas smaidīt, ko arī daru.
re----->:D
(2 comments |comment on this)
|
12:56a
viņa tik eleganti vārtās un mētā savu rotaļu peli. liekas,tikai manam priekam. un es nomocos ar mūžveco jautājumu, vai viņa ir,kad manis nav mājās un vai viņa visu dara tikpat graciozi? esmu pilnīgi pārliecināta, ka man nekad nav bijis tik skaists dzīvnieciņš. un, ka neviens cilvēks man nav sagādājis tik daudz un regulāra prieka.
(comment on this)
|
2:49a
vēl turos. miegs uznāk viļņiem, vienbrīd ir skaidrs, ka tikai gulēt un gulēt, pēc dažām minūtēm jau kaut ko daru un taču skaidrs, ka nekāda gulēšana nebūs vajadzīga vēl divas dienas.
šobrīd rodas tāda šķavu sajūta pieres matu joslā-kutinoša spriedze un domāju, ka kompīti jāslēdz ārā, citādi būs stulbi netveramie datorsapņi, no kuriem tikai ņirboņa, saburzīti palagi un jēgas nekādas.
(comment on this)
|
|
|
|