Miss Doherty

nu nu - saki! ^___^

Pārsteidzoši, ka daudzi talantīgi vai vismaz cilvēki, kas ir prāta vai kādā citā ziņā pārāki par vidējo statistisko, sevi bieži nolīdzina līdz ar zemi.

Kas ar mani ir nepareizi?

Es šodien sajutos biki šokēta. Nu kā tā var darīt! Nu labi - var. Es esmu paštaisna.

Un vēl -  fuzzy valkā zeķubikses. Nejautājiet kā es to zinu. Man kauns teikt.. :P

Man ir jāizkrāmē tukša istaba. Galīgi tukša.

Tātad var uzskatīt, ka bardaks 2 mēnešu garumā (daži to sauc arī par remontu) ir sācies.

Un ir sākusies arī nespēja vienoties ko un kā. Bet lai nu kā - es gribu to dušas kabīni.. kaut vai savā istabā, ja vannas isatbā nebūs vieta. Kāpēc? Tāpēc, ka viņa ir vienk neeereeeāaali forša. Tikai liela. So what?! ^__^ ļoti ceru, ka mums būs..

Šodien zīmēšanas nodarbībā man gribējās raudāt. Nē, nu patiešām. Es nevarēju uzzīmēt kaut kādus pavisam muļķīgus rokturīšus grozam. Nu nekādi viņi man nelīda taj;a vietā, kur vajag. Ja uzzīmēju pareizā attiecībā pret otru rokturi - tad pa lielu.. ja uzzīmēju mazāk.. tad nav pareizās attiecības. Jesus. Es nošaušos, ja turpināšu.

Un vēl es sāku stipri nožēlot, ka pagājušogad pametu šīs nodarbības un tikai nesen atkal atsāku.. būtu daudz devušas. Nu tagad nekā. Nu neko. Laiku jau atpakaļ nepagriezīsi.

Ja man nesen par filmu "Memoirs of a Geisha" nācās dzirdēt, ka tā esot filma sievišķajam dzimumam, tad domāju, ka neatradīsies neviens, kurš par filmu "Hero" teiktu, ko līdzīgu. Ļoti skaista filma par Ķīnu, tās pirmo imperatoru un cilvēku, kurš gribēja viņu nogalināt. Interesants filmas uzbūves stils, orģināls scenārijs, un, protams, ļoti, ļoti skaists vizuālais noformējums. Izcili skaista filma, kas itin nemaz nezaudē manis ļoti apjūsmotajām "Geišas atmiņām", tikai bez cukura un salduma.

Man vispār ļoti patīk vēstruiskās filmas par Ķīnu, Japānu un citām tālo austrumu zemēm, bet šo tiešām gribētos ļoti izcelt un ieteikt visiem, kuriem arī patīk tamlīdzīgas filmas.

Gribētos salīdzināt filmu ar "House of Flying Daggers" un visiem, kas sajūsminājās par to, pateikt, ka šī ir VĒL labāka.

Un, protams, protams, skaistie aziāti. [šeit ievietojam trīs simbolus - ^_^] Ziyi Zang ieskaitot. Brinišķīgi, bez nevajadzīga skaistuma un izcilām kaujas ainām, kas brīžiem liek izbrīnā ieplest acis, brīžiem aizrauties elpai.

Ļoti iesaku. Visiem. Arī tiem, kas VĒL nemīl šāda veida.. atļaušos teikt - mākslas darbus.

^_^

Mani ir apsēdusi rozā krāsa. Cipiņš šodien jau diezgan nīgri uzprasīja - nu kas tev ir vislaik ar to rozā krāsu?!

Bet man patīk.. nu.. jā. Nosodiet mani, bet man patīk.

Remarks.

• Nekad nerunā. Sūti puķes. Bez vēstules. Tiaki puķes. Tās aizsedz visu. Pat kapus.
• Piepildījums ir vēlmes ienaidnieks.
• Dzīve ir brīnums - tikai bez brīnumiem.
• Smieties ir labāk nekā raudāt. Sevišķi, ja nelīdz ne viens, ne otrs.
• Jo mazāk zina, jo vieglāk dzīvot. Zināšanas dara brīvu, bet nelaimīgu.
• Cilvēks prot lieliski izplānot visu - citiem.
• Lai saglabātu mieru, mēs karojam.
• Lai dzīvo depresija - dzīvesprieka neizprotamā māte!

Dažādi autori.

• Jaunos cilvēkus pārņem dzīves vienaldzība, vecos - kapa vienaldzība. /V. Igo/
• Vai būs labāk vai sliktāk? Būsim godīgi - dzīvošana vienmēr apdraud dzīvību. /V. Bušs/
• Milzi, kuru neviens vēl nav uzvarējis, sauc par dzīvi. /K. Skalbe/
• Ģēnijs ir cilvēks, kuram pirmajam ienāk prātā kaut kas pats par sevi saprotams. /H. Bārs/
• Domāšana - smagākais darbs kāds vien ir, tāpēc jau tikai nedaudzi ar to nodarbojas. /Anonīms/

Nezinu autorus.

• Vienīgā atbilde dzīveiir nāve! No tās mēs uzzinām kādu noslēpumu, kuru vairs nav iespējams izpļāpāt.
• Dažkārt gadās, ka arī kārtīgs cilvēks kļūst par likumdevēju.
• Brīvība - tiesības ievēlēt cilvēkus, kuru uzvedums ir ierobežot tavu brīvību.
• Demokrātija nav nekas cits kā tautas apspiešana, ko izdara tauta pati tautas labā.
• Nekas neglābs pasauli!
• Ārstiem ir vislabāk - viņu panākumi staigā apkārt, bet viņu nelaimes tiek apraktas.
• Telefons ir sātanisks izgudrojums, kas daļēji izslēdz patīkamo iespēju turēties pa gabalu no uzmācīgiem cilvēkiem.
• Nelaimes putni - vienīgā neizmirstošā putnu suga.
• Ir 2 veidu draugi - vieni ir pērkami, otri - nesamaksājami.

K-kur sagrābstīti, pašdarināti un citādi/citāti.

• Suckers love is heavensent.
• Apvieno mani ar trīs plus bezgalība.
• Nogrūdies un ej bojā!
• All my hate is all my life.
• Tā nāk miegs, ka gulēt nevar aiziet.
• What doesn't kills us only makes us stronger.
• Why don't you get a job?
• Skaistums neglābs pasauli, protams!
• Nekad nedarbojies pēc principa copy - paste!
• Pesimists ir cilvēks, kas vienlaikus valkā gan bikšturus, gan siksnu.
• Neko nedarīt ir ārkārtīgi smags darbs.
• Dejo meitene ar zarnām apkārusies.
• Mazo gulbīšu grafomānija.

Tiem, kas gaida..

• Pelēkie, nomākie - saules pārņemtie.
• Zem asfalta ir pudmale.
• Saules nogurdinātie.

man ir 2 nežēlīgi labas karstmaizes.

kas tur nežēlīgs? nežēlīgi ir tas, ka tās maizītesir ļoti gardas, bet es nespēju viņas apēst, jo man ļoti sāp.. zobi. man arī uz apakšžokļa uzlika breketes. rōzīgās.. ^__^

Man ir jauna mīlestība. Maziņa mīlestībiņa. Viņu sauc.. Mels Gibsons ^___^ ** Nu labi nē - Čoko. Jā, VIŅU sauc Čoko.. viņš ir kāmis ^____^

* es vakar dzirdēju Gvenas Stefani dziesmu Hollaback girl un šodien vienk atcerējos un.. ieraxtīju ieraxta virsraxtā.. tā pat vien. Vienīgā (vai gandrīz) popdziedātāja, kas man vairāk vai mazāk patīk :)

** Es skatīšos Braveheart - jau n-to reizi, bet whatewa.. tajā filmā var tāāāa noraudāties.. eh. Labi, ka man šodien nav smukais grims :)

Noskatījos Aleksandru Lielo. Biju gaidījusi kaut ko Dižu un Lielu un godīgi sakot - vīlos. Filma likās nevajadzīgi saraustīta un brīžiem tracināja tas stils - tagad notiek kaut kas par ko mēs tikai pastāstam, tad atkal kaut ko parādam. Dažās filmās šāds stils, kur apvienot stāstījums ar darbību filmu padara interesantāku un vieglāk uztveramu un sparotamu (nu kaut vai nesen redzētās Geišas Atmiņas), bet šeit tas tiešām neko labu nedeva, vai vismaz man nepatika. Bet Džollija un tas, kurš Aleksandra mīļāko tēoja - pa smuko. Un tās ainiņas ar Alexandru un viņa mīļoto.. nu dikti jau ^_^

Es nevaru izdarīt vairākas lietas. Lielākoties slinkuma dēļ. Bet nu jā:

1. Vajadzētu uzrakstīt tēla leģendu, lai varētu pieteikties BDLS "Uvaisas krēsla". Man ir dikti nelabas aizdomas, ka es to tā arī nekad neizdarīšu, bet man vajag to izdarīt, jo man ļoti ļoti gribas piedalīties.
2. Es nespēju mākslas skolā kompozīcijā neko izdarīt. Pirmajā pusgadā jau dabūju strīpiņu atzīmes vietā, šogad šķiet būs tā pat. Pat ja aizeju uz to stundu - man vienkārši nesanāk. Grafikas noteikti nav mana stiprā puse.. Bet man vajag vismaz šo konkursa darbu uztaisīt - skice ir smuka sanākusi.. bet viņa labi tikai ar zīmuli izskatās.. :(
3. Man jāuztaisa smuka sava žurnālīša apdarīte - ļoti, ļoti gribas uztaisīt, bet em.. man nav laika. Un iedvesmas. Nu ja. Un man nesanāks tāda kādu gribu.
4. Man noteikti jātiek RAV'ā un es noteikti netikšu.. tas mani vienkārši nogalina. Šī doma un apziņa.
5. Jāsāk cītīgāk mācīties. vai vienkārši jāsāk mācīties, savādāk izgāzīšos visos eksāmenos.
6. ... ai. vienkārši vēl daudz lietu, ko slinkuma pēc neuzskaitīšu. cik ironiski!

Es kopš šodienas apņemos būt Cilvēks Prieks.

Tas vienkārši ir briesmīgi, ja es ar savām problēmām vai garīgo nelīdzsvarotību vai vēl ko maitāju kādam citam garstāvokli vaii kādā veidā veicinu pozitīvā samazināšanos. Tāpēc jāņem piemērs no Jāņa un jābūt Cilvēkam Prieciņam ^__^
Galu galā kaut kad sen senos laikos būt priecīgai bija mans dabiskais stāvoklis..
Un arī zīmējumos, apģērbā, uzrakstos, runāšanā, pozās un visā visā citā centīšos atturēties no drūmā un depresīvā. Es tiešām negribu būt "neparasti drūma".

Un paldies man par to jāsaka 2 cilvēkiem, kuri apzinātāk vai ne tik apzināti man palīdzēja to saprast - Kristapam un Jānim.
Paldies, Kristap, par @. Es gan stipri šaubos vai jebkad ar tevi runāšu par to, kasmani tik ļoti nomāca, un tomēr - paldies.
Un Jānim.. nē, mīlīt, protams, ka es nevēlu tev neko ļaunu.. paldies, ka liki man saprast, cik muļķīgi bija tā rakstīt. Paldies, ka neesi pārleiku jūtelīgs un sentimentāls, bet ar savu reālismu turi mani pie zemes. Neapzināti varbūt, bet tā ir. Paldies.


Vēl ko izdarīšu - jaunu skinu uztaisīšu. Un jaunas lietotājbildītes salikšu. Un niku nomainīšu. Bet to visu vēlāk. Man tagad nav laika un iedvesmas.

Šodien biju uz kalna. No sākuma gribējās braukt ar slēpēm, bet nu beigās tomēr dēli izvēlējos. Un labi, ka tā, jo, neskatoties uz to ka man manos jaukajos zābaciņos kājas atsala nežēlīgi vienk, es beidzot to sajutu. TO. Pēdējā nobraucienā. Tā riktīgi. Es sajutu īsto braukšanas Sajūtu. Vienk perfekti. Dienas spilgtākais iespaids.

Biju šodien pie friziera. Nu es nez kā citiem liksies, bet man jau nu šķiet, ka rezultāts ir to samērā daudzo latiņu vērts.. ^____^ Sarkani, biki melni un smuks griezums.. nu ja. Pašai baigais prieks.

Bet, protams, nekas nav tikai pozitīvs.. nesanāca šodien satikt cilvēku, kuru gribēju satikt.. eh. Tā kā mazo ezīti apčakarēja.. :)) nu labi. es pajokoju. par to ezīti, bet nu jā.. tas nav pozitīvi.. es zinu, ka negribēju, lai man kāds iepatīkas un it īpaši jau viņš, bet nu.. njā.. es jau nesaku, ka man viņšpats patīk.. man vienkārši patīk viņu satikt. varbūt.

Man klēpī jūrascūciņa. Tēvs iedeva paturēt kamēr būrīti tīra.
A ko tā cūka?! ņem un apčurā mani.. fck.

Es gribēju teikt, ka gribu dzīvot; es būtu gatava darīt jebko, lai tikai iegūtu īstu dzīvi, neprātīgi daudz īstas dzīves, - pat ja tās dēļ man tiešām būtu jāzaudē prāts, tik un tā, es gribu dzīvot, pat ja tas būtu ļoti sāpīgi, es gribu dzīvot.

/nezināms avots/

šodien biju Zemgales vidusskolā uz skolēnu pašpārvaldes semināru vai k-kā tā tas saucās. vispār trakoti forši - nebija stundas un tā ^_^ bet nu iesākās tas lieliski - man pasaka, ka jābrauc - nu ok, ka jābrauc, ta jābrauc. uzzināju, kas tas par pasācienu tikai tad, kad aizbraucām.
bet nu pats pasākums bija baigi ok - sadalīja visu baru (visi tukuma rajonu skolēni, kas darbojas skolas parlamentā) 4 (vai 5) darba grupās un tad nu arī gājām darīt, kasjādara.
es biju grupā, kurā runāja par problēmām skolēnu pašpārvaldes darbā. visp baigi daudz to problēmu sanāca. bet nu jā. pašas diskusijas, ja to tā var nosaukt, biaj vienk fantastiskas - neviens neko negribēja runāt. nu un jā - tad es sāku k-ko teitk un tad jau aizgāja.. jā, es atkal daudz runāju. un beigās patprezentācijā es runāju. bet nu tas bija par traku. Zināju, ka man k-kas būs jāsaka mūsu nesagatavotajā prezentācijā, bet, ka man vienk iedos rokā mikrofonu, kad izgājām visa grupa priekšā, un pateiks - runā, nu jā... tā es nebiju gaidījusi. Tā apmulsu, ka man aizmirsās visas problēmas, ko izspriedām. bet nu k-ko nomuldēju un beigās pat applaudēja (tiesa gan visiem applaudēja).. Nu un jā. Vispār vērtīga pieredze.
Pārsteidza tas, cik daudz dažādi alternatīvie jaunieši tur bija. Nē, nu procentuāli maz, bet nu tomēr pietiekami, lai es justos pārsteigta. Nu ja. Priex katrā ziņā.
Un mani šodien gribēja pārdot Džūkstes vai Irlavas vsk. Nu vispār iemainīt. Jā, viņi izlikās, ka nezin kurš tur ir pats labākais... :D

Nu jā. Tas par semināru.

Otra lieta... sestdien ir PUT ON THE MUSIC... yey.

emotions sold out