Nekā svarīga... just KLAB
Cik nožēlojami.
"Pa stikliem eju kā pa dimantiem, tad kā pa rubīniem.. tad caur tuneli, izeju tur, kur aug zāle."
Klausījos Hospitāļus un šīs dziesmas teksts man atgādināja kādu situāciju. Ne ar mani notikušu, bet gan kāda drauga. Principā - Tev tad arī par godu ieliku tekstu.
Uz Ogri. Ar kājām uz Ogri.
Es gribēju skaisti...
Ar Tevi gribēju kopā...
Bet puisim ar kameru pirmā roka,
viņam ir azotē īpaša poga.
Jūs kopā dedzinat sveces,
jūs kopīgi taisīsiet filmu.
Viņš - režisors, Tu būsi aktrise,
es - tikai statists -- mani neņem par pilnu.
Bet es ar kājām uz Ogri,
a Tu uz Ludzu pēc pogas -- ceļi šķiras.
Jūs mašīnā lietojat dažādas drogas.
Tava filma būs tāda kādu Tev gribas.
Es ar kājām uz Ogri,
a Tu uz Ludzu pēc pogas -- tāda drāma.
Man nepatīk šitais traģiskais kino,
Tu joprojām negribi būt mana dāma.
Tagad filma ir gatava:
piedalās meitene, poga un auto.
Bet režišora prasības augs,
un tagad viņš gribēs trīskāršo salto.
Ak, tomēr pagaidām viss vēl ir labi?
Pirmais mērķis ir sasniegts.
Poga ir Tava.
Un baltā aploksnē Tev viņu svinīgi pasniegs.
Tu joprojām negribi, negribi, negribi!
- Es saplēsu tējkannu.
- KO TU IZDARĪJI?!
- Saplēsu tējkannu.
-Paldies Dievam...
Mēs kārtojam dzīvokli. Remonts ir beidzies un tagad ir daudz, daudz mantu. Kuras nav kur likt. Patiesībā lielākā daļa jau ir kārtībā bez manis, bet tomēr.. piemēram, trauki ir palikuši. Mums ir TIK daudz trauku, ka varētu visiem daudzdzīvokļu nama iedzīvotājiem vakariņu galdu ar trim ēdieniem uzklāt. Vajadzētu visu izmest ārā, atstājot tikai to, ko ikdienā lieto, bet human nature - visu vākt, vākt, vākt un turēt, turēt, turēt. Man gribējās pievērst dažus budismam... ar knaiblēm un nekavējoties.
BTW - šodien no LARPa atbraucu. Rupjmaizi es ilgi negribēšu. Un kur palikuši visi elfi?

| Sun | Mon | Tue | Wed | Thu | Fri | Sat |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 | 2 | 3 | ||||
| 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 |
| 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 |
| 18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 |
| 25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 | 31 |