.my happy birthday part 2.
lai nu ko, bet dāvināt mani vecāki prot! ^__^
šodien svinēju dzimšanas dienu ar pašiem tuvākajiem 14 radiņiem. jau sen šeit rakstīju, ka mammai teicu: "es negribu svinēt" un tā bija - man riebjas rasola svētki, man tādi nav vajadzīgi, man pat negaršo tas sasodītais rasols! un tad nu mīļie sencīši izdomāja ko citu.
jaunmoku pilī ir tāds jauks pasākums viduslaiku stilā un tiem, kas zin, cik ļoti man patīk gan vēsture, gan visādas pārģērbšanās un spēlēšanās lietas, tie sapratīs manu sajūsmu.
pats jaukākais - es neko pat nezināju. tikai - būs pārsteigums. man patīk tā sajūta - zināt, ka būs!
aizveda mani uz turieni, ieģērba viduslaiku kleitā un tad bija pusotru stundu garš pasākums pa pili - ekskursija apvienojumā ar tādu kā mazu teātrīti! un tas minizngers bija smieklīgs, dzied, dzied - kā tur bij` tie vārdi? lai nu kā - tas bija jauki, bet pats foršākais tikai sekoja - pusdienas viduslaikus stilā. un kā tas ir? pareizi - bez dakšiņām! bez nazīšiem! ar pirkstiņiem! Gosh, I LOVED THAT!
nemaz nerunāsim par krutajām dāvaniņām! es tiešām sāku pierast pie happī 24/7. un arī ievilkt svinības 2 nedēļu garumā nav slikta doma. jā, jā, es zinu - reiz tam pienāks gals, but so what? kas grib dzīvot vienos priekos, tas lai ko??? :P
šodien svinēju dzimšanas dienu ar pašiem tuvākajiem 14 radiņiem. jau sen šeit rakstīju, ka mammai teicu: "es negribu svinēt" un tā bija - man riebjas rasola svētki, man tādi nav vajadzīgi, man pat negaršo tas sasodītais rasols! un tad nu mīļie sencīši izdomāja ko citu.
jaunmoku pilī ir tāds jauks pasākums viduslaiku stilā un tiem, kas zin, cik ļoti man patīk gan vēsture, gan visādas pārģērbšanās un spēlēšanās lietas, tie sapratīs manu sajūsmu.
pats jaukākais - es neko pat nezināju. tikai - būs pārsteigums. man patīk tā sajūta - zināt, ka būs!
aizveda mani uz turieni, ieģērba viduslaiku kleitā un tad bija pusotru stundu garš pasākums pa pili - ekskursija apvienojumā ar tādu kā mazu teātrīti! un tas minizngers bija smieklīgs, dzied, dzied - kā tur bij` tie vārdi? lai nu kā - tas bija jauki, bet pats foršākais tikai sekoja - pusdienas viduslaikus stilā. un kā tas ir? pareizi - bez dakšiņām! bez nazīšiem! ar pirkstiņiem! Gosh, I LOVED THAT!
nemaz nerunāsim par krutajām dāvaniņām! es tiešām sāku pierast pie happī 24/7. un arī ievilkt svinības 2 nedēļu garumā nav slikta doma. jā, jā, es zinu - reiz tam pienāks gals, but so what? kas grib dzīvot vienos priekos, tas lai ko??? :P
pat nezinu kāpēc.