Cik maz vajag, lai cilvēks būtu laimīgs. Kamēr dižķibele mūsvalstī ganās, liekas pat katrs mazākais sīkums kā dārgums. Un tas dara laimīgu.. Netā? Nedaudz saskumis un aizdomājies par netiklabo, ar zīmuli rokās zīmē, ko viņa vēlas.. Te atskan zvans. Nē, ne tas, kas pie durvīm, bet gan mūsdienu tehnoloģijā vārdā telefons. Atskan pīpī pīkstiens un tu pamodies no savas "aizdomājošās" pasaules. Izlasi un secini - pat visniecīgākā īsziņa no kāda sev mīļa cilvēka ar sirsnīgiem vārdiem tev var neviļus likt pasmaidīt un tu secini, ka - sasodīts - par mani nav aizmirsuši! Vai tad nav lieliski, ka ir kāds, kas gaida, kāds, kas vēlas, kāds, kas domā par... Tevi. Lai cik aforiski - siltums iekšā. :] Tāpēc neaizmirsīsim par sev tuvajiem - mīļie, jaukie un foršie - draugi ir tie, kas vienmēr līdzās. Tāpēc, atpogā acis, izslejies un soļo tik un priekšu!! *_^