18:40 - PortugāleOlā!Saulaini un karsti sveicieni no Portugāles. Te ir patiešām karsti gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Lai man piedod Latvija, mājās vēl nepavisam negribas. Dzīvojos šeit jau trešo dienu un te ir pasakaini. Pilsēta, cilvēki.. garšīgs vīns ;) Tātad no sākuma - atvadas lidostā Rīgā. Raudāju vienā gabalā, pat iekāpjot lidmašīnā. Nomierinājos apmēram tikai Barselonā, kad vajadzēja sakoncentrēt visus iespējamos spēkus un prātus, lai atrastu tālāko izlidošanas punktu uz Porto. Tas bija itin veiksmīgi. Sākumā gan maldījos, bet tad pēc jautāšanas 4 info punktos, veiksmīgi nokļuvu galā. Un tad bija jāseko trakākajam - pašā galā jāatrod metro un jānokļūst auto ostā, bet man pamaīgi noveicās, pat joprojām neticās, ka tā notiek. Iepazinos ar vienu superīgu portugāļu meiteni lidostā, kad jautāju ceļu. Viņai vīrs bija atbraucis pretī un viņa piedāvāja mani aizvest līdz autoostai. Tas bija vienreizēji. Jo pati diezin vai atrastu, jo tas patiešām ir sarežģīti. Viņa pat palīdzēja man nopirkt biļeti un vēl iedeva savu numuru, lai varam sazināties un satikties, kad būšu atpakaļ Porto. Un viņas vīrs arī super - no skata kā Lenijs Kravics. :) Tā nu 4 stundas braucu līdz tādai vietai kā Covilha (izrādās, ka ziemā šeit ir pat sniegs). SKati aiz loga pasakaini. Vēlāk būs bildes, jo šobrīd tam neatliek laika. Galā nokļuvu riktīgā tumsā, mazliet bailītes mocīja. Bet tās pārgāja līdzko mani sagaidīja Gabriels (mūsu mentors). Tad mani aizveda uz kojām, iedeva atslēgas un traukus. Un iepazīstināja ar pārējiem, kas jau bija ieradušies, bet ne visi. Daži ieradās arī vēl pēc manis. Te ir teju visa Eiropa - Vācija, Dānija, Ungārija, Polija, Turcija, Spānija, Holande, Čehija, Itālija, Īrija, Londona, Slovēnija un Igaunija. Visi ir vnk super. Man tā te patīk. Dzīvoju kopā ar Doru - meiteni no Ungārijas. Bet nu jā - visu laiku jārunā un jādomā angliski. Labs treniņš. Šodien bija pirmā mācību diena, bet vēl neko nemācījamies. Tikai apskatījām pilsētu, skolu, ēdnīcu un tā. Rīt gan sāksies pa riktīgam. un nu jā - sāk likties kur gan esmu iekūlusies, jo valoda grūta un viņi runā ļoti ātri. Bet nu gan jau. Faiko jau mani visu laiku mierina, ka būs ok (Faiko - superīgs puisis no Holandes; es viņam mācu latviešu valodu, bet viņš man - savējo. Un vēlāk viņš apsolīja pamācīt salsu, jo viņš to ir dejojis ilgāk par mani. Un jā, es šeit esmu visjaunākā. Pārējiem ir 21, 22, 23 ... līdz pat 26 gadiem. CIlvēki šeit - fantastiski laipni un izpalīdzīgi. Vienīgais apgrūtinājums - te ir vieni vienīgi kalni un katru dienu ir jāstaigā augšā, lejā un tādā karstumā tas ir diezgan grūti. īpaši ja no veikala jānes daudz mantu un ūdens, bez kura šeit ir neiespējami dzīvot. Īsumā tas pagaidām viss! Vairāk iespaidu būs pēc pirmās mācību dienas. Jāmācās būs daudz - katru dienu no 9 - 13. Un katru pēcpusdienu aktivitātes, kurās savā starpā jārunā portugāļu valodā (ari to skatīsies un vērtes). Rīt plānā ir muzejs, tad boulings, baseins, tuvāko ciemu apskate.. katru dienu kaut kas cits. Un jā, katru nedēļas nogali jāraksta rakstiņi universitātes avīzei, par to, kā mums te iet. Un, protams, ne jau angliski. Būs jautri! |