00:05Īstenībā arvien vairāk paliek bail no prombraukšanas. Tā riktīgi. Bet zinu, ka nožēlošu, ja šādu iespēju palaidīšu garām. Galu galā, kad tad, ja ne tagad, kamēr man nav vīrs un 2 bērni, suns un lauku māja.Nevajag tik daudz domāt, bet vienkārši darīt. Zaķpastala! |
Ikdienas pieturzīmes
10. Maijs 2008
20:41Piedalīties Labestības dienā, kaut vai sīkajos palīgdarbiņos, bija tā jauki. Un šodienas skaistais, saulainais laiks vēl jo vairāk mudināja cilvēkus būt smaidīgiem un atsaucīgiem.Arī es pirmo reizi noziedoju naudiņu. No vienas puses - kas gan tas ir, tie 5 lati. Te viņi ir, te viņu nav. Bet tad, kad tā nauda iegulst ziedojumu kastītē, tā iegūst neiedomājamu vērtību. Siltums un gaišums. |
23:30Šodien izvācos arī no kojām. Tā mantu kravāšana, izvākšana no plauktiem, skapjiem. Tāda jokaina sajūta - ka atkal kaut kas ir beidzies. Īpaši, kad visas bildītes un lapiņas ņēmu nost no sienām. Jau tagad kaut kas trūkst. Un zinot, ka atpakaļ tik drīz vis neievākšos.. Bet zinu, ka pusgads paies ātri. Šis jau paskrēja tā, ka ne attapties. Ja tā padomā, jau otrais gads teju aiz muguras. Un tad vēl viens un vēl viens un, skat, diploms jau kabatā.Mājās istaba tagad kā kara lauks. Mantu lērums. Kas tik gada laikā nav sakrājies! Savākusies kā tāda pele. Tagad tik visam jāatrod sava vietiņa. Mājās. Tā savādi skan. Jo es laikam šeit vairs nejūtos īsti kā mājās. Jāiedzīvojas. Jāpierod no jauna. Bet Valmiera. Miera pilsēta pavisam noteikti. Un, prombraucot, viņam nevajadzēja mani apskaut. Iekšā notrīcēja. |
Powered by Sviesta Ciba