Ikdienas pieturzīmes

11. Aprīlis 2008

21:53

Spert soli atpakaļ ir krietni vien vieglāk, nekā uz priekšu.

21:55

Negribu, negribu, negribu.
NĒ!

21:56 - akadēmiski

Skolas e-pasta sistēma nobrukusi. Rezultātā tukša pastkastīte un visi svarīgie meili nu ir pazuduši. Nu "jauki", ko tur vēl piebilst.

Paspēju arī jau sabēdāties un izdomāt krustu šķērsu, ka nu būs jābrauc uz Vāciju, jo no Porto pilnībā nekādu ziņu, bet nē. Kā vilku piemin, tā šis klāt. Šeku reku beidzot sen gaidītais meils no Porto par visām reģistrācijām, termiņiem un velns viņ' zina ko. Brīvdienās ierakšos tajā visā, lai izpētītu, kas mani galu galā sagaida nākamajā semestrī.

Āfrikas nedēļa arī noslēgusies. Patika, ļoti. Visādu foršu info uzzināju un jā, tā arī ir lieta, ko gribas piepildīt. Kad pērn rakstīju pieteikumu, mamma pateica stingru nē, ka man neesot tur ko meklēt. Man tam negribētos piekrist. Pavisam cita pasaule, diametrāli pretēja. Pat valstis, teritorijas un pilsētas. It kā viena otrai blakus, bet tik dažādas. Vienā bērni iet skolā un cilvēki brauc ar mašīnām, 10 minūšu brauciena attālumā jau skats pavisam citāds.
Tika runāts arī par Latvijas iespējām attīstības sadarbībā, taču vai tad mums ir savādāk? Tāpat esam nabadzīga valsts, arī mums ir analfabēti, bērni, kuriem nav iespēju iet skolā, valstī ir korupcija, utt. Tāda pati vien Āfrika. Ai, par to varētu runāt un runāt.

22:13

Gribas vienkārši mieru. Iekšēju. Tik vien.
Powered by Sviesta Ciba