Ikdienas pieturzīmes

7. Aprīlis 2008

13:02

Impossible is nothing.
Es arī gribu. Un vajag. Pārkāpt un atstāt to visu tur, kur tas sākās. Ja tā padomā, tik ilgs laiks.. laiks, kurš izniekots, kura laikā varētu darīt tik daudz ko citu. Bet no otras puses, šis laiks arī ir kaut ko iemācījis. Saprast, kam ir nozīme un kam nav. Kas ir svarīgi un kas nav.

23:33

Hotel Rwanda Āfrikas nedēļas ietvaros. Emocionāli paņemoša.
Ir ko padomāt un pārdomāt.

23:35

Izlādēšanās basketbola spēlē bija tieši tas, kas vajadzīgs. Pēc tam tāds enerģijas lādiņš, mazliet čerkstoša balss un sāpošas rokas.

Man bija nojausma, kas viņa ir. Manas aizdomas apstiprinājās. Nu ko lai saka, visnotaļ jauka meitene.
Tagad tikai nesākt salīdzināt sevi ar viņu. Es esmu es un viņa ir viņa. Un arī viņš ir tikai cilvēks. Vismaz mana sirds ir mierīga, jo es mēģināju, pateicu viņam. Nu ka nav, tad nav.
Noturēties un nedarīt muļķības. Spēku un drosmi. Uzņemties atbildību par sevi. Nedarīt pāri sev un līdz ar to arī citiem. Spēku un vēlreiz spēku. Un ticību sev, ka šoreiz izdosies.

23:38

Viņa man pēdējās dienās ir daudz palīdzējusi. It kā pilnīgi svešs un nepazīstam cilvēks, taču tajā pašā laikā tik tuvs, jo saprot, ap ko lietas grozās. Kas lieliski saprot un spēj palīdzēt pasakot īstos vārdus īstajā laikā, kaut vai tikai virtuāli.
Powered by Sviesta Ciba