Ikdienas pieturzīmes

18. Marts 2008

00:48

Izturēšu. Jāvar.
Krievu val. mutiskais stāstījums, eksāmens reklāmā un prezentācija organizāciju komunikācijā.
Gara rītdiena/šodiena. Jāvar.

00:49

Ar katru jaunu interviju paņemu no cilvēkiem arī sev kaut ko.
Skatījumu uz lietām, uz pasauli. Noder, liekot kopā savas puzles gabaliņus.

Un man sāk iepatikties savi uzrakstītie darbi. Lielā paškritika mazinās. Nezinu gan cik tas labi vai slikti. Bet vismaz vairs nesaku, ka tas, ko daru, ir galīgi garām.

19:35 - gara otrdiena

Nu neprotu es runāt, nu neprotu. Nekādas spožās uzstāšanās auditorijas priekšā no manis nevar prasīt. Daudz vēl jāmācās, jāvingrinās. Bet kaut kas nav. Varbūt tas vienkārši nav priekš manis..

Un man jāiemācās nebūt tik prasīgai no citiem, tā es kaitēju arī sev, ne tikai apkārtējiem. Ja pret sevi man ir augstas prasības un latiņu uzstādījumi, tad man jāsaprot, ka citiem tā nav.

Kopš bērnības skandēts un ieaudzināts, ka jāizdara viss pēc iespējas labāk, jābūt tādai un šitādai, mūžīgie salīdzinājumi un paraugi, piemēri. Tikai kurā brīdī pazudu es pati? Kurā brīdī pakļāvos prasībām? Jāsāk sevi pāraudzināt, jo no tā visa esmu pārgurusi.

20:08

Viņš nesaprotot, kāpēc es esmu viena.
Labs jautājums. Es arī nē. Vajadzēja atbildēt- tāpēc, ka tu neesi ar mani.

Šodien satiekot viņu kaut kas iekšā notrīcēja. Nevaru tik viegli nedomāt.
Powered by Sviesta Ciba