Ikdienas pieturzīmes

1. Marts 2008

00:13

Nu nesanāca, kā cerēts, jo tiekoties nebijām vieni.
Tagad ir iespēja tikai virtuālā ceļā, ja jorojām gribu to visu teikt tieši šodien.
Bet nebūs to emociju, kas būtu tiešā kontaktā.
Fak, nu ko darīt- šodien spert laukā kauč skaipā vai tomēr paciesties līdz nākamajai nedēļai?

09:03

Cīnos ar sevi par sevi.

16:04

Every second chance begins with a first step.
/Step up/

18:09 - doma laba

"Nekas nav tik viegli kā atrast ceļu tumsā. Dienasgaismā tevi moka šaubas. Tu paļaujies uz citu pēdām, citu riteņu sliedi, cita atstātām zīmēm, vai arī tu ilgi domā: paļauties? nepaļauties? iet tur? vai neiet? Vai tie ir bijuši gudrāki, kas tur gājuši? Tu to nezini. Tu notici iebrauktajam ceļam, bet tas pēc pāris km griežas atpakaļ- redzi, visi ir tai ticējuši, tai iebrauktajai sliedei, un visi ir pievīlušies. Jo nekur tā nenoved. Diena ir krustceļu nelaime, rādītāju šaubas, nokrituša piliena sairšana. Es eju naktī, un nekas nav tik viegli kā atrast ceļu naktī. Es paļaujos uz savām kājām, es paļaujos uz savām acīm- man nav cita, uz ko paļauties tumsā un naktī. Kas ir diena? Tā ir citu cilvēku pieredze. Bet naktī ir mana pieredze un tikai mans ceļš. Visu var tumsā pazaudēt, bet sevi- tikai atrast.."
/Imants Ziedonis/

19:20

Nu tas tika pateikts un sajūta ir labāka par labu. Tāds mieriņš. :)
Es jau zināju, ka viņš nevar atbildēt ar to pašu, bet nu galvenais, ka pateikts un miers. Un viņš to esot nojautis. Bet ko nu tur vairs.
Marts- pārmaiņu mēnesis. Galvenokārt sevī. Teikt visu, ko domāju, ilgi nedomājot, nepārdomājot. Nenožēlot.
Tikšu galā. Šodien gan iedzeršu mazliet vairāk kā vajadzētu.
Vismaz viņš apsolīja, ka attieksme pret mani nemainīsiesun vienvirziena biļete prom no Latvijas man nav jāpērk. :)
Ai, jūtos vairāk nekā labi. Tas nu izdarīts.

19:26

Cilvēki galu galā šajā dzīvē nāk un iet. Jāiemācās nepieķerties par daudz. Lai nesāp. Bet kaut kā neizdodas.
Powered by Sviesta Ciba