17:51Šodien gluži kā senāk.Tāds neviltots prieks par zilajām debesīm un spožo sauli. Nu pavasaris riktīgais! TĀ sajūta iekšā. TĀ, vārdos grūti aprakstāmā, bet nu, kad jūti, ka IR! Tāds piepildījums un gaišums, optimisms un plats smaids. Turpinās oranžais. Šalle, krekliņi, apelsīni, sveces, auskari. Dulla galīgi. Ja vēl nopirkšu oranžas zeķbikses, tad būs vāks. Sagribējās pašūpoties un devos bērnu parka virzienā. Un pilnīgi vienalga, ka garām ejošie noskatās ar smaidu. Arī man savos teju 20 joprojām iekšā ir tas bērns, kuram patīk basām kājās dejot vasaras lietū, ielēkt peļķēs tā ka nošļakst vien, ķert sniegpārslas, celts sniegavīrus, trakot bērnu parkos, gulēt zaļā pļavā, pūst ziepju burbuļus un piemiegt saulei ar aci. Un es nemaz nedomāju tikt no tā vaļā. Izšūpojos kārtīgi. Šūpoles tieši pretī saulei. Un tā sajūta šūpojoties.. atsperies ar kājām un tiecies uz sauli. Tikai nesaprotu, kāpēc tik ļoti gandrīz katrs pretimnācējs blenza uz manām kājām. Nu tā naturāli. Kas, rozā zeķubikses neviens nav redzējis, vai? Ai, šodien ir vienkārši labi. |