23:24 - daudzCenšos dzīvot sev. Pamazām izdodas. Vismaz šķiet, ka uz to pusi.Atvēlēts laiks sev. Vanna ar burbuļbumbām un aizmirsšanās. Uz brīdi nedomāt. Šorīt Siguldā sajutu rudeni. To īpašo gaisu, kas ir tikai rudenī. To sajūtu. Dejošanas mēģinājums. Pēc gadu ilga pārtraukuma atkal dejas, iesildīšanās un skatuve. Tik ļoti bija trūkusi šī sajūta- patīkamais nogurums pēc mēģinājuma. Gribas vēl. Taisnība ir- kas reiz iesācis dejot, to vairs tik viegli nepamet. Deja nav tikai vaļasprieks. Tā ir dzīve. Samērā traka nedēļa- 3 preses relīzes, konference, GāPē pieteikums un eseja. Izdarīts pagaidām nav nekas. Ir tikai idejas, šādas tādas iestrādes, bet tas arī viss. Plānā šonakt piebeigt relīzes. Rīt konsultācija par GāPē (jo lūk mana tēma par plašu) un tad varēs izstrādāt pieteikumu. Vēl septembris nav pagājis, bet jau ierakusies darbos un visādās citādās aktivitātēs. Kā vienmēr- iesaistīties visur, kur vien iespējams, nedomājot, kā ar to visu tikt galā. Cik tipiski attapties, kad jāpaspēj tik daudz. Bet Elīna galu galā tiek galā. Reizēm neizpaliek domas- a nah** man to visu vajag.. bet citādi es nemāku. |