Ikdienas pieturzīmes

16. Augusts 2007

23:38

Atā, melnais kaķi. Atā.
Beidzas manas darba gaitas kā viesmīlei/bārmenei. Nu jā, runāts jau bija uz vasaru. Bet pietrūks, jo paliek tik feini cilvēciņi. Un tiko vēl sāka strādāt mūsu jaunais puisis ;)

Pilsētas svētki bija traki. Neizpalika arī asaras un ne man vienai. Mēs tur vairākas ar neizturīgiem nerviem. Uzdeva ik pa laikam. Un tad nu nekas cits neatlika kā iedzert, ar norunu, ka skaidrākā stāvēs pie kases. :D
Arī bijušais bārmenītis uzmundrināja:
- "Nu kā tev,mazā, iet?"
-"Bez nerviem.."
-"Dzērusi esi?"
-"Jā, bet iziet jau"
-"Turpini.."
Un turpinājām. Citādi pastrādāt tādā vidē neiespējami. No rīta puses nu tādi idioti visapkārt.

Svētdien bija jauki atkal mājās. Tā jokaini, ka mājas no darbavietas 15min attālumā, bet vienu nakti gulēju pie māsīcas, bet otru- viesnīcā. 6dien no rīta jau vispār- kā pamodos, tā uzreiz aukstā dušā un slapjiem matiem prom uz darbu. Un tad kafijas viena pēc otras plus baterijas. Un tad nav brīnums, ka trīc rokas un dauzās sirds.

Bet nu viss cauri. Bet pietrūks. Priekšniecība gan tāda, kuru labāk redzēt ejot nekā nākam, bet pārējie gan pa pirmo. Īpaši sastrādājos ar savas maiņas pavārīti. Viņa jau teicās, ka nelaidīs mani prom un ka man jānākot pie viņas virtuvē, jo esot pa šo laiku daudz iemācījusies (bet patiesi daudz, jo ja jau 2 saldos pati iemācījos taisīt un pie tam bez grāmatas).. eh. Bet ar skolu šo darbu nesavienot. Patika. Īpaši tusiņos liešana. Satikti un iepazīti daudz jauni un jauki cilvēki.
Arī svētkos atklājās, kurš ir un kurš nav savējais. Satuvinājos ar kolēģīšiem, ar kuriem kontakts nebija vēl tik liels. Atsvešinājos no tiem, kurus uzskatīju par patiesi savējiem.

Ko es runāju,ka pietrūks. Jau tagad pietrūkst. Būtu ViA neklātiene..

Skola arī teju būs klāt. It kā gribas un it kā nea. Grūti būs iesākt. Atpakaļ kojas.
Būs forši. Būs! :)

PS. Un man ir ticis KSA2007 krustmātes gods. :)
Rīt uz Valmieru. Krustvecākiem tikšanās.
Powered by Sviesta Ciba