|
[31 Dec 2008|11:08am] |
| [ |
mood |
| |
a labs |
] |
| [ |
music |
| |
Hospitāļu Iela – Hospitāļu Iela |
] |
[atļaušos vēl pacitēt]
Lai piedod man labiņie, kas dzīvo šajā ielā
un savu labiņumu rāda katru dienu,
bet viņi nav un nebūs
nav un nebūs
šitās ielas sāls
viens no tiem čaļiem, tāds vecs un gluži bāls,
varbūt ir dzejnieks
visu mūžu raksta
ar pieduļķotām asinīm uz bruģa tādas dzejas,
kas liktu visam
apstāties!
/Klāvs Elsbergs
|
|
| kopsavilkums |
[31 Dec 2008|03:06pm] |
| [ |
music |
| |
Hospitāļu Iela – Sarkana saule |
] |
Šis gads savā ziņā bija pakāsto iespēju gads. Un kā vienmēr, atskatoties viss ir tik skaidrs. Bet tagadnes laikā tā nekad nav. Un par daudzām iespējām skaidrība nāk tikai tad, kad tās jau aizgājušas...bet – vai man tas rūp? Nē. Un es laikam esmu daudz maz apmierināta ar sevi un saviem lēmumiem šī gada kontekstā. Un arī pats gads man tīri labi patika. Visa tā pretī būšana nav īsta, patiesībā es peldu pa straumi. Un, ja tā mani nenes gluži atvarā, tad nepretojos. Nākamais gads solās būt, iespējams, vienpatīgākais gads manā līdzšinējā dzīvē. Un lai ir. Ar sevi arī jāmācās sadzīvot.
|
|