| [ |
mood |
| |
neizteiksmīgs |
] |
| [ |
music |
| |
Einsturzende Neubauten - Redukt |
] |
Reizēm, kad neviens nedzird, es mēdzu dziedāt. Gadās, ka dungoju arī citiem dzirdot, bet tas cilvēkus parasti kaitina. Es viņus pilnībā saprotu. Kādreiz gāju korī, man bija tīri ciešams alts, bet tagad balss ir aizsmakusi, nenostādīta, un šķībāk vilkt laikam gan jāpacenšas. Man mājās ir klavieres, un reizēm es mēdzu izlikies, ka vēl protu tās spēlēt. Kādreiz gāju pie skolotājas un sanāca tīri neko, bet tagad mani pirksti ir kļuvuši stīvi un neveikli. Visbriesmīgāk ir tad, kad es savā nodabā spēlēju un dziedu līdzi. Es labprāt nopietni nodarbotos gan ar klavierspēli, gan dziedāšanu. Vai kāds nevarētu izdarīt tā, lai diennaktī būtu par kādām 12 stundiņām vairāk? Visu jau it kā nevarot sagrābt un ar to jāsamierinās. Bet man tik ļoti patīk uzsist tos akordus, vai arī uzspēlēt pazīstamu, tuvu melodiju, lai cik atskaņojušās būtu stīgas. Es tur varu ielikt visu, kas man iekšā.
Un vēl es mēdzu uzgriezt mūziku skaļi, skaļi un kliegt līdzi, bet tā, lai to neviens nedzird.
|
