| [ |
mood |
| |
depressed |
] |
| [ |
music |
| |
Muse - Sunburn |
] |
Sorz par pareizrakstības kļūdām. Otrā daļa.
– Labrīt, biedri Starjon!
– Labrīt, biedri Gaŗačņikov! Lai gods un nevīstoša slava Ļeņinam!
Tā atbildēja pavecs vīrs vārdā Starjons, un tas nekas ka arī 1991. gads bija garām jau kur tas laiks.
– Ak, tad jūs esat gan sataisījies iet uz Vodiku? Nu, nu. Nu gan, vai tā vajadzēja. Nav prātīgi, dēls.
– Nē, man reiz pietiek! Tas nezvērs samaksās par visu, ko mums nodarījis!
Varbūt kāds vecās valodās specializējies filologs arī saprastu viņu teikto. Ja pacenstos.
Lai nu kā, Gaŗačņikovs, saukāts vienkārši par Gaŗačku, nobruņojās līdz zobiem ar lāpstu, dakšām un kapli, un gāja uz purvu. Un vismaz trešā daļa ciema iedzīvotāju vilkās viņam līdzi, jo bija taču veselu nedēļu skandināts, ka lielā izrēķināšanās notiks šodien.
Vodiks sēdēja uz ciņa un mielojās ar dzērvenēm. Te pēkšņi
– Tu, netīrais radījums, panāc šurp!
Vodiks nekavējoties ienira. Tomēr bija jau par vēlu. Ciematniekiem bija uznācis bara instinkts. Tiklīdz Gaŗačka meta ūdenī dakšas, uz purvu sāka lidot visi iespējamie priekšmeti. Neviens gan nebija jaunāks par 1954. gadu. Vodikam, kurš pat zem ūdens nejutās omulīgi strauji mesto (un nereti labi uzasināto) priekšmetu dēļ, šis pasākums piegriezās. Viņš iznira tieši pūļa priekšā un teica:
– Paklau, kas ir ar jums, cilvēkiem...?
Bet viņš nepaguva izteikt savu sašutumu, jo Gaŗačka ar vārdiem: “Ah, ti ņečistaja tvaŗ!!” un kapli rokā metās Vodikam tieši virsū. Un loģiskā kārtā tūlīt sāka slīkt. Tagad gan atriebēja domu gājiens strauji izmainījās, un viņš sāka saukt palīgā. Nekādas jēgas no tā nebija; daļa ciematnieku stāvēja kā apstulbuši, bet pārējiem vairs nebija neviena gara kāta, ko padot, jo viss jau bija sasviests purvā. Vodiks gan centās izvilkt cilvēku laukā, taču masīvais vīrs priekš sīkā dēmona bija daudz par smagu, turklāt stipri spirinājās un nelaida Vodiku ne tuvumā. Kad Gaŗačņika rokas pirkstu gali pazuda zem dūņām, pūlis pēkšņi attapās
– Tas nezvērs noslīcināja biedri Gaŗačņikovu! – iesaucās kāda sieviete. Un to atkāroja visi pārējie.
|