| [ |
mood |
| |
gloomy |
] |
| [ |
music |
| |
Marilyn Manson – Beautiful People |
] |
Laiks ārā ir silts. Likās, ka kaut kādi plus grādi, bet izrādās, ka -2. Slapjš. Pelēks. Vēja nav. Gluži kā es jūtos. Es pagaidām vēl sēžu mājās, klausos Smashing Pumpkins un Mensonu. Nesen naktī nomira mana vecvecmāmiņa. Varu kārtējo reizi pārliecināties par savu bezsirdīgumu, jo nejūtu nekādas lielās sāpes, skumjas, sēras, žēlumu, atšķirībā no vecmātes ik pa laikam nesabrūk nevaldāmos šņukstos. Tikai tāds jocīgs, drūms garīgais. Kad kāds nomirst tev deguna priekšā, tas liek padomāt par vienu otru tēmu vairāk pat tādam cilvēkam kā man, kas to šķietami dara visu laiku. Tāds garīgais, ka negribās darīt NEKO, lai gan darāmā tiešām daudz, ļoti daudz. Jo izteiktāks man-viss-pohuj sindroms. Negribās nekur iet, nevienu satikt, negribās ēst, neko. Tikai gulēt, gulēt un klausīties mūziku...
Trešdien bija bēres. Visumā viss bija labi noorganizēts, ar vijoli, svecēm un tā. Viena meitene (kā vēlāk izrādījās – mana attāla radiniece) gan noģība, kad laida zārku bedrē. Jāatzīst, nedaudz arī pašņaukājos. Ne tik daudz aiz skumjām; vienkārši visa tā noskaņa, mūzika uzvēdī domas un atmiņas par dažiem citiem, kas...kas vairs nav starp mums. Kapi bija ļoti skaisti. Daudz vecu krustu un pieminekļu, vecu koku, viss piesnidzis un vēl pamatīga migla. Žēl, ka nevarēju tur uzkavēties. Pastaiga pa kapsētu man būtu nākusi par labu. Tur ir tāds miers. Liekas, visa pasaule skrien un joņo, un tikai tādās vietās kā kapos, mežos un vēl dažās pamestās vietās laiks iet tā lēni un cēli kā tam arī vajadzētu būt. Cilvēki laiku dzen uz priekšu mežonīgā ātrumā, kā jātnieks sit ar pātagu un triec uz priekšu nokausētu un novārgušu zirgu. Tā arī mani aiztrieca uz priekšu. Dabūju sēdēt pie galda kopā ar samākslotiem cilvēkiem un klausīties viņu samākslotās runas.
Atgriezos skolā, un tur viss ir pa vecam. Tie paši pienākumi, tie paši lohi. Viss, kas man ir sakrauts virsū, atgādina lavīnu, kas mirklī pār galvu vēl negrūst, bet uz kuru ir bail pat paskatīties. Cenšos it kā visu darīt...vienalga. Pohuj...
Marilyn Manson – Beautiful People
|