Labvakar!
Draugi man joprojām šeit nav ieviesušies (pati jau arī neko tā labā neesmu darījusi, so), bet tas mani neattur no ieraksta. Patiesībā, esmu apņēmusies piekopt šo rakstīšanas rituālu katru vakaru visu turpmāko..hmm.., nedēļu un tad jau redzēs.
Man patīk rituāli, ne gluži "ūgāčakā" apkārt ugunskuram, drīzāk tādas mazas simboliskas darbības. Vairākkārt esmu mēģinājusi ieviest kaut ko no "15 veiksmīgu cilvēku paradumu" klāsta, bet, godīgi jāsaka, nu nav man iekšās celties 5 (!) no rīta, jo es tāpat zinu, ka pusstundu vēlāk iečunčināšos atpakaļ zem savas aicinošās dūnu segas un tad, aizejot otrreiz gulēt no rīta, iespēja aizgulēties ir stipri lielāka, tāpēc - nav jēgas pat sākt. Tāpat ar Pareto principu, tas ir tas par to, ka 80% no rezultātiem nodrošina 20% no darbībām, aicinot pievērsties tikai svarīgajām lietām, neļauties prokrastinācijai, jā, esmu arī šo pāris reizes izmēģinājusi, bet nekļuvu gudra, kur tajā ir fun. Ha!
Te būs daži mani esošie:
1. Pankūku svētdienas
2. Noplēšams galda kalendārs ar visādām dīvainībām un valodu apguvi, katru rītu vienu jaunu vāŗdu vai dīvainību
3. Ikvakara ieskatīšanās krītošo zvaigžņu lietotnē
4. Katru dienu pa vienai atmiņu trenējošai spēlītei
5. Ieraksts Sviesta Cibā (redzēsim ;))
pateiksi savus?
Hellouuu! Vai te kāds ir?
Dzirdu atbalsis. Mans pirmais ieraksts, mana pirmā virtuālā dienasgrāmata, jeij mī, un nav neviena pievienota drauga, kas varētu uzgavilēt līdzi.
Reiz senatnē (divtūkstošo pašā sākumā) biju viena pati tukšā deju klubā, piektdienas vakara pirmajās stundās. Jā-jā, kas tā dara, tas taču vispār ir tik provinciāli, normāli cilvēki vispirms sadzeras savās mājās un tikai tad iet uz klubiem. Redzu jūsu uzrauktās uzacis, sažņaugtās lūpas. Bet nu tā bija, un no mana miesta tā kursēja autobusi tolaik. Kas nu bija, tas bija. Tukšs deju placis, gaismiņas midžinās, mūzika pulsē deniņos, Salitos (alus ar tekilas garšu) rokās. Tikai es. Bārmenis un dīdžejs neskaitās. Jāsaka, ka tajā bija kaut kas burvīgs. Dejo tā, it kā neviens neskatās, ha. Riņķo ap sevi, plivinies, izmēģini jaunas kustības, kas zi, varbūt vēlāk noderēs. Arī lēnos gabalus. Nu labi, ne pašus lēnākos, bet Prāta vētras Spogulīt Spogulīt (tas bija reāls hīts) gan.
Fun times. Līdz atgriezos pie bāra letes un tur stāvēja šķīvis akurātās šķēlēs sagrieztiem apelsīniem. Jautājošs skatiens bārmenim. What a f(ruit), man? Bet viņš tikai pavērsa rādītājpirkstu uz kluba zāles tumšāko stūri, no kura man māja kāds kungs. Vēl viens viesis! Lūriķis, grr!
Nu, tad par jauniem sākumiem, mani nākotnes cibiņdraugi!
Navigate: (Next 20 Entries)