23:48 - ja to dod par velti, tad es negribu
Pavisam neparastas sajūtas. Pirmo reizi komandantstundā man bija iemesls atrasties ārā, speciāli gāju lielāku apli uz mājām, lai mani apstādinātu un pajautātu, vai man ir iemesls un pašapliecinājums. Satiku sievieti ar sunīti, džeku treniņtērpā, redzēju pāris automašīnas, kāda kundze bija izkārusies pār atvērtu virtuves (pieļauju) logu un centās sasaukt savu kaķi/ suni/civilvīru (vārdā Haris). Gāju gan pa ļoti lielām apgaismotām ielām, gan pa mazām sānieliņām, uz vienas no tām pagāju pat garām policijas ēkai. Reizes piecas mainīju savu iespējamo atbildi, kuru sniegtu aizturēšanas brīdī.
Taču mani neapturēja. Vilšanās.
(ir doma)