|
[26 Apr 2010|12:13pm] |
| [ |
music |
| |
tegan and sara |
] |
rrrr. sāk izskatīties, ka lielās pūles un vairāku dienu darbs rezultātā nebūs tāds kā biju to cerējusi.bēda liela, jā.
tāpēc ņemšu pauzi, iedzeršu tēju un iešu padiedzēt graudiņus uz palodzes.
|
|
|
[26 Apr 2010|03:50pm] |
..doties uz vietu, kur cilvēki runā svešās mēlēs, kur nesaprast ne vārdu sākumus, ne beigas. kur vārdi ir tikai emociju radīta un intonatīvi mainīga skaņu virkne.
un aizvērt logu un aizvilkt aizkarus.
|
|
|
[26 Apr 2010|08:59pm] |
nedrīkst aizmirst:
-kanēļkafijas smaržu un kā pirksti smaržo pēc kanēļa standziņām aukstos ziemas vakaros.
-neaprakstāmo viegluma sajūtu, kad ziemas zābaki ietūcīti dziļi skapī (vai manā gadījumā- nomesti tālākajā stūrī zem trepēm), un šķiet, ka aiz viegluma varētu puspasauli apskriet.
-kā no aukstuma aizsitas elpa, cenšoties pierādīt, ka jūrā ūdens kā piens.
-kā smieties tā, ka krampji vaigos un vēderā, un asaras no samiegtajiem acu kaktiņiem straumēm vien plūst lejup.
-kā murrāt mieru, kad iekšā ir karš.
-kā dejot līdz agrām rītam un pilnīgam spēku izsīkumam.
-kā smaržo mazpilsētās pulkstens 5os no rīta.
-faktu, ka, ja nedrīkst, bet ļoti, ļoti gribās, tad tomēr drīkst.
-sajūtu, kad kājām nosoļoti neskaitāmi kilometri, makā tukšums tikpat liels kā vēderā un apkārt vien pļavas un meži, un nav ne mazākās nojausmas par nokļūšanu mājās.
-kā smaržo vēsi palagi karstās vasaras naktīs.un jasmīni kā smaržo.
-radīt.
-būt.
-elpot.
|
|