|
[27 Mar 2010|02:22pm] |
tik lieliski paredzama paredzamība, ka vairs pat nekāda prieka no tā, ka zinu desmit soļus uz priekšu.
iešu vien atpakaļ pie sevis, vismaz nebūs paredzami un, ja arī būs, tad vilšanās sajūtā būšu iesaistīta tikai es pati vien.
|
|
|
[27 Mar 2010|06:48pm] |
uzvilku Warholīgi svītrainu kreklu un ķēros pie gleznošanas.
ik pa laikam novēršos, lai pierakstītu kādu prātam cauri izskrējušu frāzi vai ideju, vai lai vienkārši uzdejotu pie fonā skanošā.
ķēpājos un kleksējos un raujos uz visām pusēm pa istabu
jo galu galā- "You are what You create".
un viss.
|
|
|
[27 Mar 2010|08:33pm] |
klausos, kā otrā istabas galā tētis spriedelē par to, vai viņa noskatītajam kreklam viņš tik neesot tā kā par vecu. (pasmaidu)
un kā tagad abi papiņi ķiķina viens par otra vidukļu apkārtmēriem. (ķiķinu līdz ar viņiem)
gaidu, kamēr nožūs fons un varēšu turpināt kleksēties un visādi citādi saharmonizēties ar sevi.
bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem ignorēju visas "zemes stundas" un turpinu dzīvoties tā, it kā šodien ārpus šīm sienām nekā cita nebūtu.
|
|