izelpa

Recent Entries

4/10/16 02:49 pm

tagad, ja esmu viena mājās, un dzirdu, ka dzīvnieks izdod skaņas, jāmēģina atšķirt, vai tas ir kaķis istabā pa kreisi no manis, kurš iekārtojas uz pufa, vai arī balodis istabā pa labi no manis, kurš smērējas gar kastes sienām un mēģina nenokrist

4/8/16 12:58 pm

Šorīt nozvanīja modinātājs, kas mani ceļ uz darbu, un izrāva mani no sapņa. Vai, precīzāk, ierāva sapņa melnajā caurumā, jo līdz modinātājam es pat nezināju, ka esmu sapnī. Te pēkšņi - modinātājs, troksnis, jāceļas, bet paga, es taču tikko sapņoju, kas tur bija, ĀĀĀ. Ok.

Ar brāļiem pa lielveikalu, Rimi, meklējam vairākas pakas ar saldētajiem kruasāniem. Divas atrodam, bet mums vajag arī trešo.
Meklēju kādu palīdzīgu pārdevēju un atrodu, ka tieši pašlaik notiek Rimi darbinieku sporta svētki - veikalam pieguļošā skolas tipa sporta zālē notiek kaut kāds jocīgs sports, tikpat jocīgs kā slackline, bet tomēr kaut kas pilnīgi, radikāli cits. Cilvēki sēž uz grīdas jogas pozās, dažādās.

Atrodu izpalīdzīgu darbinieci. Viņa saka, jā, ok, man te tūlīt beigsies sacensības un tad nākšu jums palīgā, atradīsim vajadzīgos kruasānus.
Neatceros, kā beidzās ar kruasāniem, man šķiet, ka tad pēkšņi sāka notikt viss uzreiz - atnāca darbiniece, uzradās kruasāni, uzradās daudz pazīstamu cilvēku apkārt.

Beigās mēs ar brāļiem nācām mājās pa ceļu pie mūsu lauku mājām. Zemē bija peļķe, un tur kaut kas bija tai peļķē, kaut kas tur bija.. Tā kā kaķēns? Vai vēl kāda dzīvbūtnīte? Nez.
Es slāju pa priekšu izbesījusies un dusmīga un domās kliedzu visiem: "ES JUMS VIENMĒR VISIEM PALĪDZU, KĀPĒC MAN NEVIENS TAGAD NEPALĪDZ, KAD MAN VAJAG?!"
Bet tas bija tāds, nu, totāli sliktais kliedziens. No sērijas es-jums-palīdzu-tikai-tāpēc-lai-man-palīdzētu-pretī. Pēdējā laikā uzzinu par daudzām tumšām vietām sevī, par kurām iepriekš nedomāju, kuras neapzinājos. Ir jocīgi. Nav tik disturbing iepazīt šīs vietas kā biju iztēlojusies, bet tomēr sava veida izaicinājums. Pēdējās dienas, rakstot www adresē tumblr, vairākas reizes pārrakstos uz tums, domājot rakstīt tumsa.

Kad es pēdējoreiz kādam palīdzēju? Un kā var palīdzēt sev, a?
Better yet, kā atvērties palīdzībai brīdī, kad pašam gribas tikai palīst zem sedziņas, iekšā gultas alā, un pa vienu mazu caurumiņu lūrēt laukā un gaidīt pavasari Iestājamies.

Tad iekritu atpakaļ realitātē ar šīm atmiņām par sapni un ar raudāšanas moodiņu. Nolēmu, ka vēl jāpaguļ pirms došanās uz darbu, jo tādā vaibā no mājas iet ārā labāk nevajag. Pagulēju vēl bišku, palīdzēja.
Tags:

4/7/16 05:22 pm

ok, tas, ko visu mūžu esmu uzskatījusi par viendienīti, izrādās zeltactiņa no tīklspārņu kārtas. vēl jo labāk!
tas bij mans svētdienas kukainītis (viens no).



atceros, kā pirms apmēram gada ziemā, salā, atradu vienu tādu, kuru pētījām ar zooooooom. spārni - dievīgi. acis - neticamas. #fave

4/7/16 12:45 pm



ā rekur pat cibas foto izmantots, famooooousssseeee
http://basket.lv/sljbl/02032012-ko_darit_ja_sastiepta_potite_konsulte_spo

4/7/16 12:01 pm

alienexpress.com

4/5/16 06:35 pm

ērtai strādāšanai noderētu vēl viena roka - vienā mango jogurta paka, otrā prjaņiks ar ķrišu pildījumu, ar trešo bīdīt peli pa ekrānu

3/29/16 10:01 pm

- soothing music, piemēram, šovakar atklāju M. Ward
- novilkt ciešās zeķubikses
- zvaigznes (arī uz griestiem līmkošļeņu izskatā)
- vanna
- hennas tetovējums
- patripot
Tags:

3/29/16 11:18 am

varbūt tas ir mans vājums, kurš dzimst un sāk rādīt savu seju un kuru es jau sen ilgojos ieraudzīt. bet cik tas sāpīgi un bailīgi, to nevaru vārdos izteikt.
atrast mieru ar to, kas Ir. es iekopēšu, ko mana Līga man raksta, lai neaizmirstas:
"tāpēc svarīgi vispirms ieiet mierā ar to, kas ir pašreiz, ka nekas jau nevar nekur pazust vai paiet garām"
"un pieņemt, ka es jūtos nogurusi, nedroša un vļeh, jo tas ir ok"



#beinghuman

3/29/16 10:17 am

the path of least resistance
the path of least resistance

3/29/16 09:27 am

uhhh brīvdienas šmīvdienas.
agrs darbdienas rīts, worst time to be alive.
svārki spiež, un zeķubikses arī spiež, zābaki joprojām netīri no laukiem.
Powered by Sviesta Ciba