izelpa

February 1st, 2013

03:52 pm

manam slepenajam pielūdzējam, ja minam, ka viņš ir no šejieniešu loka: tas tikai tādā gadījumā, ja pieņem, ka aicinājums uz randiņu ir emocionāla lieta. un par personīgajām preferencēm, lai atbildētu uz jautājumu "kāpēc?", man ir grūti spriest, jo tad jāpārzina personības konteksts.

ja mans jaunais slepenais pielūdzējs nav no šejieniešiem, tad vienkārši paziņoju jums, ka šorīt ierados darbā (praksē,) un ieraudzīju, ka manā personīgajā e-pastā iekritis slepenā pielūdzēja ziņojums (divi), un tas man lika justies smieklīgi un jauki kā piektās klases meitenei. diemžēl vai par laimi neesmu pārliecināta, ka šajā afērā varētu sekot citas patīkamas izjūtas (t.i., kas vairāk par pašapziņas boostu).
ja dzīve būtu iekārtojusies citādi, droši vien ar prieku iesaistītos šādā koķetā avantūrā. kā jau tas ir noticis agrāk un tādā garā.
bet ko lai dara, ka pēdējās dienas es ik pa brīdim vienkārši jūtos priecīga un laimīga, un īstajā(s) vietā(s)? jautājums, kurš pats ir atbilde sev.

jauku dienu, mīļie!

un uzmanieties uz ielām. ļoti bedrainas, salūzušas un slidenas.

10:42 pm

jocīgs dzēriens - vīns.

es varu būt ļoti nejauka būtne, nezin kāpēc tieši tad, kad mani aicina uz randiņiem, īpaši, ja aicina no jelgavas (ha ha ha, supersmieklīgi).
man ir jauna, skaista kleita, neatceros, kad pēdējoreiz manās rokās nonāca tik dārgs apģērba gabals (nu labi, pagājšgad uz latgaļu kāzām aprīlī), vilkšu pirmdien uz darbu un jutīšos labi.

11:39 pm

reizēm man tik ļoti patīk cilvēki. reizēm mani ļoti spēj izbesīt sievietes, bet reizēm (kā šorīt) viņas man var šķist tik iedvesmojošas un mīlamas, lidojošas, skaistas. reizēm man nepatīk vīrieši (iet pa priekšu, pīpē un pūš dūmus aiz sevis, kuri lien manā sejā), bet reizēm viņi ir vienkārši burvīgi.
jāsvin cilvēce, ko lai saka.

arlabunakti.
Powered by Sviesta Ciba