11:09 am
sapnī bučojos ar zemledus nāriņu (sarkani mati, man šķiet, tas runā skaļi), un viss, par ko spēju domāt, bija, ka nekad negribu viņu pazaudēt un ka nedrīkstu netīšām izspļaut košļeni ūdenī, jo viņa to vēlāk apēstu un nomirtu. tā nu bučojos ar košļeni mutē.