Šodien skalā no 1-10 man izrēķinājās, ka mana neatkarība ir 10,2 (arī Līgai, kad viņa to pārrēķināja). Tas gan paliek uz jautājumzīmes, neesmu pārliecināta, ka tā var būt (un ka es būtu laimīga, nekad ne mirkli neesot no neviena atkarīga). Bieži, kad kaut ko izgudroju, izrādās, ka kāds to jau ir izdomājis ("kāpēc gan nevarētu būt tādas zeķes rokām?" un "varētu būt tāda vieta, kur tu pēc darbadienas aizej un vienkārši dabū seksu"). Tas man liek justies nedaudz muļķīgi, bet ne slikti. Ja šodiena būtu jānovērtē skalā, tas jau kļūtu nepiedienīgi. Eju iepazīties ar smadzenēm. Rīt viss (nulabi, ne viss) par tām jāzina. Ir tēja, ir liela zelta-šokolādes medaļa atvilktnē, ir miegošanās un tāda sajūta/izjūta nedaudz, it kā es būtu uzvilkusi mugurā vēstuli. Neatceros, kā es līdz šim secinājumam nonācu, bet nonācu. Veiksmīgi. Rīt jāceļas tik agri, ārā būs tik tumšs.
