izelpa

06:32 pm

Šodien jūtu, atvainojiet, nogurumu dzemdē, jauns vīrietis trolejbusā man iespēra pa kāju, turklāt prātā ir pārāk daudz domu. Pēdējās dienas vispār tā ir, rezultātā gribas nemaz nedomāt vai vismaz domāt kaut ko mazāk eksistenciālu un nomācošu, vairāk tādu.. humoristiski hipotētiskus ikdienas un fantāzijas jautājumus. Kaut ko vieglāku. Gribas iekāpt tādā drošā vietā uz četrām nedēļas nogales dienām, izslēgt sakarus ar ārpasauli un pabūt tā forši, vai ne, jūs droši vien nojaušat, par kādu eksistences stāvokli es runāju (rakstu).
Tādu Tree of Life izjūtu, kad galvā apjukums un mudžeklis, bet tajā pašā laikā vieglums, vēlme būt pēc iespējas labākam cilvēkam un absolūta skaidrība par pasaules kārtību.
Vakar iekritu bedrē, esmu no sava bijušā boifrenda aizguvusi ļoti nejauku cīņas paņēmienu pret skumjām/nomāktību, es vispār gan nezinu, kā jācīnās ar skumjām, domāju, ka es to neprotu darīt. Domāju arī, ka neprotu neko citu, neesmu friend material, visu laiku ap sevi velku kaut kādu stulbu, lieku un nepatiesu nošķirtības apli, kā arī daudzas citas muļķības - tas ir tas, kas pēdējās dienās nodarbina manu prātu. Ja to visu šeit (vai citā publikai lasāmā vietā) uzrakstītu, droši vien vismaz daži no jums mani apbērtu ar līdzjūtībām, uzmundrinājumiem, izpratnes un neizpratnes vārdiem, nosodījumu, dusmām, žēlumu, cildinājumiem un filoz(/s)ofiskiem vārdiem, kas varbūt pat ir tas, ko es kaut kādā līmenī vēlos un tomēr ļoti, ļoti gribu no tā aizbēgt.

Es esmu tik sarežģīts zvirbulēns! Fui! Gribu būt vienkārša (un jauka, haha, mana dzīvesbiedrene šito sapratīs). Vispār daudz domāju par to ko gribu, nevaru saprast, vai tas ir labi/slikti.
Novākšu no galda vakardienas greipfrūta atliekas, divus šķīvjus, dakšiņu, nazi, divas 250ml krūzes, vienu 500ml krūzi un vienu 300ml glāzi (kā Ostups teiktu - ko tas dod, ka tieši vienu vai divas krūzes?!). Un uzgatavošu Dārzaugļu/Gunas sacepumu!
Te nu bija tā neēšana pēc 6iem viegluma izjūtas nolūkos, ha. Tā iet, ja vēlās lekcijas jāklausās.

P.S. Un es nemaz vēl neuzrakstīju, cik ļoti negribu ziemu/aukstumu! NOST AR AUKSTUMU! Kā teicu Līgai - jāraksta vēstule Dabas ministrijai.

• 3 elpas
• elpot

08:23 pm

(s04e17)
nice apartment, bet the bedrooms are huge

+saliku flickr'ā daudz muļķību, varat iečekot

• elpot

11:16 pm

Ieva ir gudrs cilvēks. Rezultātā vēl pāris lietas šovakar. (pēc tam, cerams, dienām ilgi šeit klusēšu, jo viss būs labi un saulaini - tā parasti ir, kad nerakstu (parasti nerakstu, kad tā ir))
Pirmkārt, tā dīvainā lēkāšana starp pasaulēm un jušanās dīvaini pēdējā laikā droši vien skaidrojama ar hormoniem. Tas man liek justies mierīgi un labi.
Otrkārt, atceros, ka pagājšgad lasīju (dzirdēju?) par to, ka, ja kādas attiecības beidzas, tad vietā nāk citas. Vārdu sakot, mēs pastāvīgi uzturam vairāk vai mazāk vienu konkrētu skaitu attiecību. Un tad nu es tikko dušā tā iedomājos, ka iespējams, ka tas, ka man grūti būt tuvai ar daudziem cilvēkiem vienlaikus, skaidrojams ar to, ka agrāk man bija kādas 4-5 tāda tuva līmeņa attiecības, par kurām es šobrīd runāju. Tad pārgāju uz 1. Un šobrīd man ir tādas knapas divas - katra par sevi gandrīz, gandrīz - ir, bet tomēr neviena nav līdz galam, piedodiet, mani mīļie, jūs jau paši zināt (nojaušat, man šķiet, ka jums vismaz virs galvas parādās tāda multeniska jautājumzīmīte), ka es runāju par jums, jūs jau zināt, kā ar mums ir. Bet ir jau labi tā, kā ir, man šķiet, nu, tādā ziņā, ka tas taču nav sliktākais, kas var notikt (atšķirībā no tā, ka es par šo rakstu kkādā fucking blogā, lol, tas gan ir so immature). Ir kūl, man patīk, ka man ir vismaz šie gandrīz divi (superīgie, btw) cilvēki kā kompānija (lieliska!) šim laikam dzīvītē. Gribu teikt, ka tāda lēkāšana starp skaitļiem ir nedaudz nedabiska/nedabīga, tāpēc arī tā grūti varbūt.

Pēkšņi iTunes piebiris pilns ar lielisku jaunu mūziku - Nicolas Jaar, Chinawoman un Dead Man's Bones. Priecājos!
Labunakti jums, mums un visiem pārējiem! Rīt ceru uz (beidzot) jēdzīgiem matiem. + jaunām zeķubiksēm, jauniem vīrakiem un lielu, baltu lapu no Baltijas Papīra

• 4 elpas
• elpot

11:32 pm

Ā, nē, vēl viena sīklieta - es ilgi jūtos vainīga par to, ka nepalīdzu aklam vīrietim uz ielas / nepaceļu kaut ko, kas kādam nokritis / līdzīgi. Nokautrējos un pēcāk mokos vainas zupā.

• elpot