12:05 pm
"Kā tu māki sist tur, kur visvairāk sāp...."Tāda es esmu, lūk. Nu, tā jau ir, man šķiet, visbagātīgākā attiecību pieredze man ir tieši ar to, kā cilvēkus sāpinu/nogriežu attiecības kā ar nazi. Laikam jau ar tādu sarūsējušu nazi, tāpēc paliek drupačas uz galda vienmēr starp vienu maizes klaipa pusi un otru. Tik ļoti jau pierasts tikt atzītai par to slikto un ļauno, ka vairs pat neceru, ka kāds no tiem.. vismaz pieciem klaipiem kaut nedaudz iedomājas, ka arī man to visu darīt un izjust nav (bijis) nekāds cukurs (tas ir vajājošākais un nomācošākais no darvas pilieniem manā mucā, regulāri man nodrošina devu vainas apziņas un vilšanās izjūtas sevī), bet labāk šķiet pateikt godīgi (no sākuma pārrakstījos un uzrakstīju "kodīgi", laikam arī tas der).
Drāmas, drāmas. Lieku bēdu zem akmeņa (vēl kādreiz par šo noteikti pacepšos, bet šobrīd likšu to visu malā un atļaušu sev nejust neko šajā sakarā, laidīšu vaļā tipa), šim ir noteikti jābūt pēdējam ierakstam šomēnes. Pēc nedēļas dziedāšu un smaidīšu vairāk nekā 100km no Rīgas, tas ir šīs vasaras survival kit.
Katram jaunam cilvēkam manā dzīvē būtu jāiepazīstas ar manu sāpināšanas portfolio, lai zina, ar ko rēķināties.
but what is wrong when right is out of sight