01:10 am
Par pēdējiem laikiem.Ir grūti pateikt kaut ko vienojošu, kā arī grūti uzrakstīt visu, jo bijis tik daudz visa kā.
Bijušas dienas, kad tieku pie atļaujas griezt matus, kurus nav griezis neviens cits jau 2gadus (un pašas griešanas), bijušas dienas, kad peldamies trijatā un pāri visai jūrai skan kliedzieni SILTS, SIIIILTS (bija ļoti auksti), ēdam auksto zupu, kartupeļu pankūkas, griķus, salātus, spinātus, baziliku, bijušas dienas, kad guļam saulē un kad ceļamies neilgi pēc 4iem no rīta, lai redzētu saullēktu, kurš uzrodas jūrā. (Saule tur noriet mežu galotnēs, neierasti manas puses ļaudīm.)
Ja kaut ko lielisku vēl atcerēšos, došu ziņu.
Tikmēr citēšu dažas pēdējās dienās nosūtītas īsziņas:
"Izpeldējāmies mālainā,akmeņainā jūrā zem varavīksnes.tagad skābeņu zupa,krējummaizes un avota ūdens."
(..)"man fantastiski.guļu uz siltiem dēļiem (skaļi neminams (jo tik lieliska vieta (visi saskries pēkšņi, zudīs burvība)) vietas nosaukums) putnu vērošanas tornī."
Nepietuvojos Kolorado vabolēm, bet šovakar Vecrīgā, Alas pagalmā viena rāpoja pa manu somu. Tā, lūk.