Tāda jušana, it kā es nekad mūžā nebūtu iepazinusies ar tik daudziem jauniem cilvēkiem kā šajā pusgadā. Daudzdaudz. Liekas, ka ne nedēļa nepaiet, neiepazīstoties ar vēl kādu. Galīgi savādi.
Cik muļķīgi iedomāties sevi par īpašu kaut jel kādā situācijā, jo, ja reiz tas ir noticis ar tevi, var tikpat labi notikt arī ar kādu citu. Jā. Un tāpēc. Nu, jā. Priecāties par to, ka tev tas ir dots? Vai kā?