12:54 am
No rīta, es zinu, es pamodīšos, pagrozīšos gultā, viss šķitīs kā parasti. Tad pēkšņi prātā ielauzīsies doma par to, vai kaut kas tāds tiešām šonakt ir noticis. Un par pierādījumu būs tulpes, kuras istabas vidū sēž glāzē. Un konfektes, kuras dienas gaitā atcerēšos izņemt no halāta kabatas.
Smieklīga dzīve man te. Šitā vienmēr ir, vienmēr! Miegs, miegošanās, tad kaut kas notiek, es aizeju gulēt. Un no rīta meklēju pierādījumus, ka tas bija pa īstam.
Cik murgaini man te sanāca to visu ielikt vārdos. Bet, nu, doma vismaz skaidra.
Tagad es jūtos, it kā es nemaz nedrīkstētu būt skumja. Iešu atpakaļ gulēt, kamēr vēdērā tēja vēl silta.
12:30 pm
Nē, nu, fantastiski. Ja nepamostos ar nīgrumu un dusmām uz citiem, tad vismaz uz sevi - noteikti.
Sapņos vismaz darīju, ko gribu. Savā ziņā.
Esmu pārgulējusies, grr un hdaskfasdm, un viss pārējais.
Dzīvē vairāk prātā jāpatur mērķtīrība.
Tēja, brokastis, nosalšu, karsta duša. Galds? Istaba?
07:49 pm
Atkal esmu tik nosalusi un tik nelaimīga kūciņa! Nošauties šķiet vieglāk nekā sagaidīt rītdienu. Un nesaprotu, kāpēc, par ko un ko lai tagad dara.
Nav neviena, nekā, nekur, nekam, nekad.
tukšums un raudošums
un tam pa virsu mazs dusmiņas garnējums
iņi miņi deminutīvi atgriežas
Man jau likās, ka šovakar būtu bijis pēdējais laiks iet kaut kur. Bet paliku, palieku un atkal kaut kur grimstu. Un, bāc, cik te ir tumšs un auksts, un skumjš, ja jūs zinātu.
Gribas pie kāda, ar tēju un varbūt filmām. Bet nav neviena, kam uzdrošinātos prasīt, kas šķistu pareizais solis un kas vispār pieklātos. Vai arī kas palīdzētu, šķiet. Gāh.
08:37 pm
Glābjos šovakar Louis C.K. azotē.
09:36 pm
Svarīga piezīme, par kuru biju aizmirsusi.
Kad sastop cilvēcību un rūpes kaut kādā veidā/jomā, kur iepriekš neesi sastapis, pasaule pēkšņi šķiet jēdzīga un jauka, pūkaina, saulaina, mīļa. Un tu jūties kā cilvēks.
Tā bija laba jušana.
cinebum!