12:56 am
Rakstu kladē un secinu, ka vislabāk man patīk nevis rakstīt virs līnijas, bet gan starp līnijām.
lasīt starp rindiņām, rakstīt starp rindiņām
01:26 am
Ja pasaule nemainās, es uztraucos. Man patīk atskatīties uz kaut kādu laiku pagātnē, salīdzināt to ar tagadni un nospriest - jā, kaut kas ir mainījies.
Jo ir skumji, ja nekas nemainās. Ja tu nekļūsti laimīgāks, smaidīgāks, vairāk sasniedzis vai izbaudījis. Vai vismaz rūdītāks.
Tajā pašā laikā ir taču patīkami atgriezties atpakaļ kādā vietā, kura ir mīļa (HAHAHAHA, it kā tas tagad būtu iespējams. Pat lauki kaut kā ir zaudējuši miera ostas statusu), un saprast, ka par spīti visādiem pasaules trakumiem tā miera osta nav mainījusies. Ka ir vieta, kur atgriezties un patverties.
Vot, tur tas āķis slēpjas laikam. Ka nav māju = nav miera ostas = nav miera.
Nakts sviests un sarunas ar sevi.
09:11 pm
Otra Alise jūk prātā - klaigā, baksta mani, izliekas, ka guļ, BĀŽ MAN AUSĪ ŠĶILTAVAS UN CITUS PRIEKŠMETUS, kamēr es sēžu pie kompja (un paralēli tam - cepu pankūkas).
Un izskatās arī vājprātīgi - mati pa gaisu.
Pamēģiniet mani neuztv(tagad viņa iekliedzās SEEEEKSSS)ert nopietni - manā ausī ir iebāzts gredzens. Ahh.
"Kur es vēl tev kaut ko varētu iebāzt?!" - iebāza man nāsī pildspalvu!!
10:30 pm
"Somehow we must be able to share each other's past in order to be knowingly in each other's present." /Fabian
210 pages to go.