08:45 am
Sapnī redzēju veselus trīs pārus, kuri, es ceru, ir kopā vēl joprojām. Vienu no tiem pat par pāri grūti nosaukt, jo manā prātā viņi ir viens vesels.
Vēl sapnī biju Stabu 204, bija 8. februāris, viņu gadadiena. Iegāju, apsveicu. Savādi bija.
Dīvains sapnis. Un kaķis ilgpilni un neatlaidīgi glaužas klāt kā tāds Dieva nepieņemtais.
Gribas (pie)glausties arī man. Tāds rīts.
Pieci.
Pirmais marts.
Vēl tikai trīs dienas. Un es aizmirsīšos kūkās, zupās, ziedos, vārdos un visā pārējā.
08:55 am
kaut ko vienkāršu un skaistu gribas
ne?
10:45 am
Tik tikko nojaušamas kurpes kājās.
Tik tikko nojaušams kā tonnai pāri grams.
Un arī vējš, kas savelkas un krājas,
Un kuģus gremdē - tikko nojaušams.
Tik nemanāmi noaut tavas kājas,
Tik nejūtami atpakaļ tās aut!
Es pats ar sevi šonakt sarunājos.
Un paldies Dievam, ka tu nenojaut.
I.Z.
Pāršķirstu grāmatu, iepriekš šķita jau kā noiets posms, bet vēl joprojām un atkal jauni dzejoļi kā pavedieni izvijas man cauri un piestiprinās. Pēc kāda laika atlaidīs. Bet kad gan tas vēl būs.
Muļķa es.
11:08 am
Diena sākas ar vēstuli, kurā ir saujiņa sinonīmu vārdam 'kniebties'. Ha, saderam, ka jums tā šorīt nav!
07:18 pm
Nācu caur Statoila teritoriju, iedomājos par to, ka slīd zeme un kā man pietrūkst sausa asfalta - kad ir stingra saķere ar zemi. Tajā pašā laikā, nodomāju, tomēr ir pietiekami interesants tas brīdis, kad pēdas atraujas uz zemes un tu planē gaisā.
Tad nu. Nācu uz mājvietu, aizprātojos dikti par seksu, pelmeņiem un alu un rezultātā nokritu uz lielajām kāpnēm. Atkal.
Un šogad pacentīšos, cik nu manos spēkos un ne-slinkumā, lai mani svētki liktu man justies citādi nekā tie lika man justies pirms gada.
07:39 pm
nu kāāāāāāāāpēc kaķim ir jāvemj tieši tad, kad es ēdu vakariņas -_-
edit@19:51
cikla vidus liek sevi manīt, muahaha. 2min.
09:40 pm
- It's been nice not being friends with you.
- Let's not do it again sometime.
ha
10:27 pm
jācer, ka miegs aizdzīs manu grudge
un ka rīt varēšu pilnu sparu mesties audumu veikalos, ceļojumos pēc līmes pistolēm, iebiezinātā piena pirkumos un vēl un vēl
ai
jāielec vāveres ritenī, nedrīkst apstāties
jo līdzko apstājos (vai mani apstādina) uzrodas kaut kāds smags sitiens
labi, viss, tas, ko šobrīd jūtu, ir pārāk samudžināti, lai man izdotos izstāstīt
vienalga