izelpa

February 18th, 2011

02:44 am

Taksometri kā haizivis uzšķērž Čaka ielas asfaltu šonakt. Un tik daudz šādu haizivju.
Pēdējās ~24h ir bijušas tik piesātinātas.
Biju pasaules malā, redzēju mēness apspīdētu tuksnesi. Neredzēju ziemeļblāzmu, toties redzēju raudošu vīrieti. Un kādu citu vīrieti, kurš nāca virsū mašīnai pulksten divos naktī Vecāķos, šķiet. Nujā.
Pelmeņi, alus, slikti sapņi, jauki sapņi. Rīts. Brokastis. Telefona lādētājs un maks. Skola. Rimi. Dzejas vakars ar miljons cilvēkiem no klab.lv, maniem pirmajiem, neveiklajiem un mulsušajiem vārdiem. Ak. Tomēr tik jauki.
Un visubeidzot 150g Jēgerīša bez maksas Vecrīgā, userinfoadelises kursa meitenes aizvadīšana līdz pat Stabu 99, ceļš uz mājvietu. Un te nu, nosalušiem stilbiem un vaigiem, es esmu.
Bwāh.
Kaut kāda neliela apskaidrība vismaz par to, kas ir neskaidrs (cik samudžināti izklausās droši vien). Un nāk miegs, ech.
Arlabunakti, jūs visi. Saldus sapņus. Sleep tight.
Current Music: RocknRolla OST - FunnelOfLove

02:58 am

Un vēl taču tas nenormāli interesantais trauslās dzejas uzdevums! Savu trauslo dzeju te ierakstīšu rīt, vēsā un skaidrā prātā.
Arlabunakti (sun).
(jēziņ, cik pozitīvi izklausās. Unjā, šonakt sapnī romantiski ēdu divītī kafejnīcā sarkanu želeju)

12:56 pm

***
turpmāk izvēlēties nespēju nosvērt
reti zemo iekšējo sajūtu
gaidīt līdz viens atved otru
mācīties atklāt un glabāt dārgu gaismu tuneļa galā




dzīvnieku šokolādes sapnis
bruņurupuča kārumi notiesāti
šodien ekstrēma romantika pat nav nepieciešama
tu biji nolemts nedziedināmi slimiem
naivie sapņotāji, vērtējiet notikumus!


Šķiet, ka man patīk četrrindes.

03:13 pm

Labi dzīvot ar kādu - kamēr esi dušā, kāds skaļi ieslēdz burvīgu mūziku.
Nočekoju ģimeni, dabūju mums brokastīm karstu kartupeļu biezputru ar gabaliņiem un kotletes. Atnesu 10l ūdens, jutos, it kā nāktu no akas. Izmazgāju priekšnamu, vannu, kaķa tualeti, notīrīju plīti, nomazgājos pati, saģērbos glīti, tagad aizskriešu pie mazā brāļa uz brītiņu. Un tad jau.
Kamēr mana piedzīvotāja šovakar izklaidēsies ar visiem pasaules vīriešiem pēc kārtas, es droši vien nodarbošos ar vektoru zīmēšanu un vispār. Vajadzētu taču beidzot mācīties (haha, labs joks)!

Kaut kā Katrīna vakar man pieskārās ar to pasaules izjūtu.
Tagad tik pavasari un zeķubikses rakstainas. Vai zeķes, nu, tas pat vēl jaukāk.

Aidā - uz blakusmāju!
Current Music: RocknRolla OST - Outlaw

07:55 pm

Biju savā vecajā istabā, apsēdos uz grīdas pie skapja, kurā vēl pirms diviem gadiem bija visas manas drēbes (tagad no drēbēm.. nu, tur ir manas izlaiduma kurpes. That's about it).
Un apakšējā plauktā uzdūros savam skeletam skapī - kastei, kurā jau pāris gadus stāv miljons lietu no seniem laikiem. Blociņš ar izrakstītām īsziņām un MMS raksturojumiem, mani gadu plānotāji, dažādas zīmītes, lapiņas, dzejoļu melnraksti un vēl vesela pasaule. Dažas dāvanas.
Nu jā. Tiešām skelets skapī. Tad nu apskatīju šo skeletu no dažām pusēm un noliku atpakaļ. Zemākā plaukta dziļākajā stūrī.

Pēdējās kaut kādas.. četras? dienas pastāvīgi dzīvoju ar kaut kādu sajūtu. Šodien atceļā no veikala sapratu. Tā ir tā sajūta brīdi pirms orgasma, kad liekas, ka prāts izplešas kā pūkaina vate ārpus smadzenēm un galvaskausa, kādus 20cm ap galvas ādu. Un tāda kā prāta tirpoņa. Nu jā. Un ir grūti šādā sajūtā dzīvot - ejot pa ielu, es nejūtu savus soļus, ķermeni. Kaut kā vienkārši kā tāda mīksta atspere virzos uz priekšu pa ielu. Tā kā reibst galva, bet ne gluži - tāds pūkainums un labilitāte.
Un tad vēl ar to visu beidzot nokritu, kāpjot augšā pa lielajām ieejas kāpnēm (neviena no alus pudelēm nesaplīsa).
Nu, lūk. Tādi pīrāgi.

Vēl joprojām - skauties un kaut kā. Maigoties, tā varbūt to varētu nosaukt. Stulbs vārds, bet nu.
Previous Day - Next Day
Powered by Sviesta Ciba