izelpa
February 5th, 2011
11:45 am
Rīts sākās jau ap sešiem, tad pagulēju vēl.
Tad paskatījāmies albumu, paklausījāmies dziesmu, saskumu un sapriecājos vienlaicīgi par tiem labajiem cilvēkiem, kuri manai dzīvei garām gājuši, pieskārušies, bet tagad tāda jušana, ka esmu norobežojusies no tā labā un skaistā uz visiem laikiem.
Nezinu, kā tur īsti ir.
Bet tiešām sasmaidījos un satirpinājos par citu laimi.
12:17 pm
Nu, jā. Vakarvakara sarunā nonācu pie secinājuma, ka vēl joprojām vienkārši neļauju sev just. Neskatoties uz to, ka zinu, ka tas var beigties ar tādu pašu sviestu kā rudens pēdējos mēnešos. Tas nebaida. Daudz vairāk baida atvēršanās un kārtējā atklātības un kailuma, brūču izrādīšana cilvēkiem, kuri ir patiešām tuvi. It kā - jo izvairos ar viņiem sazināties. Un, kad tas ir neizbēgami, kļūstu par aukstu radījumu, kurš aprobežojas ar lietišķām standartfrāzēm.
Kaut kas vakar izspraucās ārā no tā nocietinājuma - pirmo reizi pa ilgiem laikiem apraudājos, bet tikai tā bišķiņ - jo tomēr noslēdzos.
Likās, ka pie vīna varētu paraudāt, bet nebija jau vairs tas. Un miegs ļoti nāca, aizmigu kā nosista.
ai ai ai, nu
Bet ļoti gaidu rītdienu - kā tādu brīnumu.
09:15 pm
I could never get
drunk enough to ask
where you've been
and what you've been doing
skan šis, tad vēl ir vīns, plātsmaize jau nozudusi, Anna griež filmiņas
jātaisās uz miegiem lēnā garā