12:17 am
Cilvēki pēdējā laikā pasākuši man rakstīt īsziņas naktīs, ne dienās. Un tikai vienu reizi tas mani tika sadusmojis - un tāpat īsziņu izlasīju tikai no rīta.
Lai nu kā - gulētejot atklāju vienu vakarnakt saņemtu īsziņu, kuru biju palaidusi garām. Tāda Ziemassvētku dāvanas jušana (jā,
plaukstas, tava tā bija).Un, un. Bezmiegs, vecais brālis, atkal klauvē pie maniem plakstiem, kaut arī pagājšnakt gulēju krimināli. Un rīt paredzēta gara diena.
Gulēt gribas nu ļoti, bet neizdodas aizmigt.
Nu, jūs jau varat iedomāties to sarūsējušas karotes garšu mutē. Jā.
11:57 pm
Divpadsmit stundas biju tipogrāfijā, iespaidi fantastiski, nopelnīts vīns, kuru tagad, kad apdarīti visi steidzamākie mājas kopšanas darbi, arī dzeršu.
Milzīgs nogurums, nāk miegs, bet es esmu tik izbesījusies, ka bez vīna šovakar nu nekā.
Redz, jau pusnakts.
Un kaut kā. Nu ja.
Priekā.
(ā, un šī diena man iedevusi galvā jau bez visa vīna. Tad nu redzēsim, kas būs pēc pusstundas (droši vien nekas, muahaha (sarkasms uzvar)))
Šī diena sākās 7:16 (nerunājot par stundu iepriekš, kad es visu laiku vaktēju kaķi ar vienu aci, centos gulēt ar otru), beidzās, kad ienācu pa durvīm, nu, tas varēja būt ap pus12iem. Uh. Sagurums nopietns. Un pofigs kaut kāds.
Un gaismas šorīt Rīgas ielās izslēdza 7:49.
"Nu čau, mīļā!" (atvadu vārdi)
Un trešdien - trešdien ar mani koķetēja random puiši uz Valmieras ielas ar džipu. Vienam no viņiem bija dredi. Aicināja pēc darba darīšanām ieiet arī pie viņiem - kafejnīcā. Uz kafiju.