izelpa

January 9th, 2011

11:51 am

Viens sapnis šausmīgāks par otru. Pilns ar sliktām ziņām. Bet beigu beigās atdevos par līdzzinātāju savam mīļotajam, kurš bija nodedzinājis kaimiņu māju. Tāda vienošanās pat visgrūtākajā.
Aih. Briesmīga nakts, kā jau ierasts.

01:37 pm

Slowly but steadily getting closer to the edge.

02:02 pm

Āāāāh, cik man ir vienalga. Un tas rada vienīgi bailes un šausmīgu žēlumu. Un roka pastiepjas pēc.. nezinu, vienalga kā.
Es izkritīšu no budžeta. Bļin.

02:05 pm

lūdzu, ļaujiet, ļaujiet, ļaujiet, ļaujiet
lūdzu, nospļaujieties visi par mani

02:56 pm

man nebūs laika uzrakstīt jums visiem vēstules

04:15 pm

Kāpēc ir tā, ka dzīve ir tikai tas, ka pastāvīgi ir jāizvēlas nesāpināt citus, jākrauj viss smagums uz saviem pleciem un mūžīgi sevi jālauž, lai tikai nesāpinātu citus?
Es esmu tik nogurusi no atbildības un visa pārējā.

Sen nebiju raudājusi vispār. Vēl senāk nebiju raudājusi tik ilgi.

Un. Nekad nepietiek ar mīlestību. Kāpēc. Nepietiek.
Kā jau Ieva teica.

04:54 pm

Es gribu, lai mani ieliek slimnīcā. Un miers. Un tad ārā varbūt iznāktu laimīgs, normāls cilvēks.
Powered by Sviesta Ciba