04:33 pm
Florence&theMachine - Falling
Es gribu to brīvības garšu. Justies brīva, planēt gaisā. Kaut ko, kas es biju. Es ceru pie tā (kaut kādā apgreidotā variantā) arī nokļūt. Bet, šķiet, tam vajadzīgs vismaz pavasaris, vismaz hiacintes vai narcises, mūzika un plašums.
Es atceros, ka tas ir iespējams, ka ir iespējams tāds gaiss, apkārte un dzīve, kuru ieelpo tik dziļi, tik dziļi, ka tas iesēžas pat visdziļākajos un skumjākajos plaušu nostūros. Ieelpo kaut kādu renesanses-arbūz-vēja garšu un. Ai. Visa pasaule vaļā, ap kaklu mīļam cilvēkam un miers visapkārt. Ieelpot to Dzīvi. Stikla lauskas pēdā.
05:43 pm
Par laimēm runājot - izlēju cilvēku, kurš kārpās ārā no purva (vai arī slīgst tajā iekšā), kā arī tādu kaut kādu ķeburu. Sveces ēnā skatoties, iztulkojās tas pirmais kā Sprīdītis ar visādiem instrumentiem mugurā/cilvēks ar sajūsmā paceltām rokām, bet tas otrais kā ērglis ar nolauztu spārnu (bet dzīvs).
11:14 pm
Sen šitās slūžas nebija atvērušās, galīgi sen.
Pamazām man atmiņā atdzīvojās vakardiena. Atcerējos, kā biju pateikusi Annai, ka Sirils ir mans mīļākais, un iesmējos: kad cilvēks ir iereibis, viņš saka patiesību, bet neviens netic.
Fransuāza Sagāna, "Esiet sveicinātas, skumjas"
11:17 pm
Cik uz mirkli viegli, pasmejoties par pasaules sviestu/pašam sevi.
11:20 pm
Nu, viss, šīs dienas stulbums un vājprātība/robežu pārkāpšana ir sasniegusi 100%, var iet gulēt un cerēt, ka izdosies noturēties aizmigušā stāvoklī līdz vismaz 3iem.