Satiekas divi oligarhi. -Bļe, vecīt, tādu ziloni iepriku. Pisec... -Ziloni? -Tu paklausies. Viņš zāli pļauj apkārt mājai, bērnus uz skolu aizved, no skolas atved, mājasdarbus palīdz pildīt, brokastis gatavo, naktī sargā māju. -Nevar būt. -Atbildu. Tāds vot man zilonis. -Zilonis? -Zilonis! -Klau, a moš pārdod? -Tu ko, tādu ziloni!? -Nu! -Nuuuu, nu nezinu. 6 ļimoni! -Ahujel, četri! -Ahujel, pieci! -Davai, pieci! Sarunāja. Paiet nedēļa. Abi satiekas. -Klau, čota es neiebraucu ar to ziloni! -Kas par lietām? -Bļe, dīvains kaut kāds... visu zālāju izbradājis, naktīs auro, viesu namu izjājis, šorīt lielo māju sācis jaukt... -Tu šito... velti ziloni apcel... -Kapēc? -Huj pārdosi! |