| Brīnumi vai kas cits? | 09:34 |
|---|
|
Pagājušajā vakarā viss bija savādāk. Tas nav brīnums, bet satiku savu bijušo. Un izrādās, ka nekas daudz nav mainījies. Pat gandrīz nekas. Uzzināju par dažiem jauniem (veciem) piegulētājiem [viņai], kas man totāli riebjas. Nesaprotu. Biju totālā šokā. Šķita, ka man apstājās visa pasaule. Vai tiešām sieviete var atļauties izvēlēties vīriešus tikai pēc to vēlmju apjoma? Vai sievietes neinteresējas par veču intelektu? Svarīgs ir tikai krāniņš? Vibratora vietā? Brrrr. Nu labi, lai jau drāžas veseli. Laikam dažiem sagādā baudu izdrāst pazīstamu cilvēku sievietes, lai arī bijušās. Vakars. Biju cerējis uz sapratni, uz jaunām vēsmām attiecībās. Bet ... nekas tāds nenotika. Tikai ... viss, kā parasti. Atbildes uz jautājumiem. Lai vai kā, bet turpinu justies viens. Kā egle... Laikam esmu baigais pesimists, bet tāda ir dzīve. Neko jauku un labu šobrīd neredzu.
Kas cilvēku attiecībās ir vissvarīgākais? Vai sekss? Vai mīlestība? Vai cilvēku izskats? Vai apstākļi? Manā dzīvē izrādījies -- apstākļi... Mans dzīvoklis (čakenē) viņu besī, tas neder... Vai tas var būt iemesls? Man tas neko nenozīmētu. Domāju, ka tas ir tikai formāls iemesls. Skumji.
P.S. Šorīt saņēmu vēstuli no sena drauga, kurš izlasot, ko esmu šeit sacerējis, nolēmis, ka man iet slikti. Jā, man neiet labi, bet šī pesimistiskā domāšana ir jāpārtrauc. Jāsāk domāt pozitīvi. Varbūt arī dzīve iekārtosies līdzīgi.
Reizēm man liekas, ka manas pārdomas ir līdzīgas Kerijas rakstiem seriālā "Sekss un lielpilsēta" :) |
| Vai ir kāda atšķirība? | 11:34 |
|---|
|
Šīs ir tikai pārdomas - pat virtuālas. Ja divi cilvēki - sieviete un vīrietis - pēc kopdzīves ir šķīrušies, varbūt ne pēc savas gribas, rodas jocīga situācija. Abi dara, ko vēlas. Arī guļ. Pārguļ. Ar kādiem mērķiem - tas ir cits jautājums. Bet. Man nav īsti skaidrs, kā tas ir... Par vīrieti it kā viss skaidrs. Viņš var atļauties pārgulēt ar dajebko, noskaloties un doties tālāk. Tas ir process, ko prasa daba. Tas ir kā aiziet pie friziera, daktera utt. Bet ar sievieti tomēr ir savādāk [mans uzskats]. Ja sieviete atļaujas tā darīt, tad tomēr tam ir lielāki - svarīgāki iemesli. Vismaz es tā domāju.
Un ko tad lai dara, ja sieviete ir paspējusi izskriet cauri citu veču gultām? Vai tas, ka es pats tāds, dod iemeslu man piedot? Pieņemt? Nezinu. Kā lai atrod atbildi uz šo jautājumu? Varbūt pie vainas ir personālijas? Varbūt... Varbūt... |
| "Santa Barbara X" -- viss notiek | 13:20 |
|---|
|
Īstā Santa Barbara jau notiek nevis filmās, bet gan dzīvē. Īstajā dzīvē. Un tā es domāju: ko esmu sadarījis savā dzīvē? Vai es visu esmu darījis pareizi? Un laikam jau tomēr varu teikt ne: aiz manis paliek sagrautas sieviešu sirdis, izšķobījušās attiecības. Kas par vainu? Kāpēc tas notiek tieši tā? Laikam pie vainas ir visu attiecību nenobeigtība. Lai arī kā negribētos, tomēr katras attiecības ir jāizbeidz pilnībā. Tagad tas viss nāk atpakaļ... Cilvēki gaidījuši gadiem, jūtas piekrāpti. Un tādu nav maz. Nenobeigtība rada tādu kā atkarību: viss ir iespējams jebkurā brīdī. Bet no otras puses, tas ir kā šajā seriālā - nekas nebeidzas, tikai mainās vietām. Šodien mēģināšu saņemties un darīšu to. Teikšu stop visiem un visām. Vienu reizi jau tas ir jādara... Un izrādās, uz mani gaidīja - un kā vēl... Man ir žēl, ka esmu nodarījis ļaunumu. Bet ko lai dara? Labot to vairs nav iespējams. Man žēl.
Santa Barbara, tāpat kā dzīve - turpinās. Kas būs nākošais (ā)? Laiks rādīs. Cilvēkiem patīk mācīties no savām kļūdām. Diemžēl. |
| Kāds būs šis vakars? | 17:18 |
|---|
|
Tuvojas vakars. Kāds tas būs? Ko jaunu sadarīšu? Kā nodzīvošu? Ja pavisam godīgi, tad vēl nezinu, kā tas viss būs. Vai būšu atkal viens? Varbūt nē? Nedaudz bailīgi. Sirds nav mierīga un to var saprast. Dzīvosim - redzēsim.
Katram ir sava māja. Es savā mājās nejūtos labi, te man ir auksts. Man ir auksts bez Tevis. Šovakar kurināšu kamīnu, skatīšos liesmās un stulbajā klusumā gaudošu par godu savai vientulībai. Varbūt tomēr nē, varbūt tam nebūs iemesla? |
| Dzīve nav konstruktors! | 21:14 |
|---|
|
Tāds nevājš jautājums uz nakti: Vai var dzīvi sabīdīt un sakārtot tā, lai viss būtu kārtībā? Vai var sabīdīt divu cilvēku prātus un darbus vienā veselumā? Tas ir liels un nopietns jautājums. Laikam jau nevar. Ja nav, tad nav. Tikai ne katrs no mums to vēlas saprast. Ne katram tas ir lemts. Vai katram ābolītim ir otra pusīte? Vai to kāds - nepareizais - jau nav sagrauzis? Šķiet, ka tā arī notiek. Kāds nāk un iebrien tavā dzīvē, apēd to, kas viņam nepienākas, noslauka muti un prom ir. Vai tas ir godīgi? Ko darīt tālāk? Konstruēt jaunu dzīvi? Iztikt bešā? Ko? |
|
|