Īstā Santa Barbara jau notiek nevis filmās, bet gan dzīvē. Īstajā dzīvē. Un tā es domāju: ko esmu sadarījis savā dzīvē? Vai es visu esmu darījis pareizi? Un laikam jau tomēr varu teikt ne: aiz manis paliek sagrautas sieviešu sirdis, izšķobījušās attiecības. Kas par vainu? Kāpēc tas notiek tieši tā? Laikam pie vainas ir visu attiecību nenobeigtība. Lai arī kā negribētos, tomēr katras attiecības ir jāizbeidz pilnībā. Tagad tas viss nāk atpakaļ... Cilvēki gaidījuši gadiem, jūtas piekrāpti. Un tādu nav maz. Nenobeigtība rada tādu kā atkarību: viss ir iespējams jebkurā brīdī. Bet no otras puses, tas ir kā šajā seriālā - nekas nebeidzas, tikai mainās vietām. Šodien mēģināšu saņemties un darīšu to. Teikšu stop visiem un visām. Vienu reizi jau tas ir jādara... Un izrādās, uz mani gaidīja - un kā vēl... Man ir žēl, ka esmu nodarījis ļaunumu. Bet ko lai dara? Labot to vairs nav iespējams. Man žēl. Santa Barbara, tāpat kā dzīve - turpinās. Kas būs nākošais (ā)? Laiks rādīs. Cilvēkiem patīk mācīties no savām kļūdām. Diemžēl. |