Nu ko tu gaidi no manis , savāc savas skumju rotas un dodies ceļā un zemi , kur mūki staigā, saules gaismu dievinādami. Nav asaru, tik laime mazliet no dzidru avotu ūdeņiem pasmelta , slapina manu seju... viss grūtāk ir iegūt sajūtu par pasaules kārtību , ... haoss -tas valda pār manu saprātu...
Nu ko tu gribi , dodies ceļā pie aizjūras pirātiem , kam nav ne dienu , ne stundu par ko runāt...............
Atver acis , pasakas beigas.....

Garlaicīgi , .....
Tajā brīdī , kad runājies tu ar sevi , un neņem mani vērā , garlaicīgi , kad klusumā novērsies tu no manis...... un pirkstus vienu gar otru rīvē , it kā citu nebūtu ko darīt ...
Tad pienāk klusums , un tu viegliņām aizver acis , pat nepasacījis ar labunakti,,,,,,
Tā ir pagātne, gribu es ko citu,,,,,,,,,,,,, tev citu ..........
Esi cits................

No jauna celt savas sapņu pilis es iemācījos no tevis,,,, ...
Kas rīta miglā sēdēja uz akmens un skaitīja sīkos dzejolīšus , kas domāti priekš kaķiem.....
Vakaros , pārstaigāju nu vienas malas uz otru , lai noskaitītu kārtējos savus pāterus , kas nesaturēja neko loģisku... tikai dažus ‘vārdus , es tevi gribu , man tevis vajag.......