laiks ir tik saspringts, liekas, ka visu nokavesu..jo ir tik daudz daramaa..vakar bija palicis gads, kops man opits nomira un ta vakarpsee biju uz kapinjiem aizgaajusi.un tur neviena nav..un asaras..vai man patiik dziivot//vai es buutu gatava aiziet..tik daudz jautaajumi, bet sapratu, ka man ne patik ,ne nepatiik dziivot, jo vienkaarsu\i ir jjapienem tas briidis, ko dod Dievs..tiesi sis..un jaabuut priecigam par tiesi so mirkli, ne domat kaa buus naakotnee, jo Dievs dod iespeeju dziivot sodien, ir jaadziivo jau tagad, taa isti, bez liekuliibas un neiistiem smaidiemm:@- nu kaut kadiem ttaadiem..;)un taadi , ar pareizo smaidu es varu buut tikai dziivojot ar Dievu.;) luuk, taa es smaidu,lai arii kas notiktu vai notiek manaa dziivee...:)