Pirmākrt, foršum, man ir galīgi liels prieks redzēt šādu ierakstu savā friendlistē, otrkārt, man no tiesas ir prieks, ka tas ir latviski, bet trešā kārta būs maķenīt garāka. ;)
Tātad. Iedomājies situāciju - Tev ir sākumskolas vecuma bērneļi, skaista māja un milzīgs baseins. Vai prātīgāk nebūtu iemācīt sīčiem peldēt, nekā aizliegt tiem tuvoties šim baseinam, tādejādi cerot, ka pasārgāsi no iespējama negadījuma? Ja bērneļi ir veiksmīgi samācīti peldēt, paaugušies līdz saldajiem 16, seko nākamais šķērslis.. Vai nebūtu prātīgāk tiem iemācīt, kas ir prezervatīvs, nevis aizliegt izzināt mīlestības fizikālo pusi? Pati labi zini, ka nekas nav tikai balts vai melns, un neviena neveiksme nav tikai neveiksme, tāpēc nav iespējams nocirst kā ar nazi, ka nevajag nelabo piesaukt un mēģināt pieradināt. Reizēm šis nelabais, no kā tik ļoti baidāmies un kam cenšamies sagatavoties, iet roku rokā ar kādu sasodīti vilinošu blakusproduktu. Kāpēc cilvēki sevi radina pie sāpēm? Lai redzētu, cik tad īsti var turēt, kur ir tā robeža, kritiskais punkts. Un tas nebūt nav nedz neapdomīgi, nedz lieki, jo neticu, ka ļaudis tiešām koncentrē uzmanību uz pašām sāpēm, principā, lai kāds idiots viņš arī nebūtu, viņš tomēr domā par gandarījumu par sevis uzvarēšanu. Cilvēks nemācās no citu kļūdām. Tici man, ja mums tiešām kratītu Pitagora teorēmas kļūdas koeficents, mēs caurām naktīm svīstu, lai mēģinātu to apgāzt un pierādīt no jauna. Nebrīnos, ja ķertie to arī dara, bet mēs, savas ērtības labad, to vienkārši uzskatām par fundamentālu patiesību. Sadzīviskos, nevis ģeometriskos jautājumos, mums ir neremdināma vēlme būt ārprātā empīriskiem, nevis racionāliem, tāpēc reti kad paļaujamies uz citu izjustām sajūtām un visiem atvasinājumiem no tām. Karoče, es gribēju teikt, ka Tavam kursa biedram ir punkts, kuram nav galīgi nav nekāda sakara ar ticību, pašapziņu vai hren viņ zin kādu citu pārliecību. Protams, zem šī visa ir jāraksta apakšā, ka tā ir tikai dumjā Mandragora aksioma, kurai droši var arī neticēt. Bet Tu raksti vēl, man patīk! ;*

(Reply to this) (Thread)

Khm, khm, kaads punkts? Un basically mana ideja bija pavisaam savaadaaka un kaa jau mineejuu arii shii situaacija par ko shamajam punksts var tikt apluukota dazhaadi un par tiem beerniem un baseinu - piekriitu bet shis piemeers neietu rokurokaa ar manu shii gadiijuma un teorijas skaidrojumu, makjeniit tur bik cits shtuks, tb, nevar sagatavoties visam un ar to es domaaju neparedzamaam probleemaam vai notikumiem.
Jaa bet kaut kas jau ir to saapju pamataa, kaapeec cilveeks tad nu grib sevi izzinaat caur saapeem. Kaapeec vinjam no zila gaisa vienkaarshi taapat buutu jaapaarbauda cik daudz vinjsh var ciest. Tur jau k_kas bik dziljaaks, kaut arii reizeem neapzinaats.
Un tur jau taa lieta ka diskusija bij par to ka ljaudis KONCENTREE to praatu uz pashaam saapeem, o!

(Reply to this) (Parent)