eli - par sevis izzinaashanu [entries|archive|friends|userinfo]
eli

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

par sevis izzinaashanu [Oct. 17th, 2006|03:26 pm]
Kas tad iisti ir sevis izzinaashana un ar ko taa saakas? Manupraat, pirmaam kaartaam jaauzsver tas kam tu tici, taadeejaadi virzoties taalaak shis jautaajums sevii ietver atzarus no kuriem veidojas naakamie. Sevis apzinaashanaas. Un kaa tad mees varam sevi izzinaat. Kaa mans kursa biedrs izteicaas caur sevis paarbaudiishanu, bet vai staigaajot pa naglaam mees sevi izzinaam, un ja jaa, tad ko iisti? Kaads ir ceelonis, iemesls shai pa naglaam staigaashanai? Protams, kaut kaadaa meeraa tas ir izzinaashanas process, bet svariigi ir ko mees ar sho vaardu saprotam, vai taas ir fiziskaas gruutiibas un izzinaashana cik daudz mees speejam paciest, vai tas viss tiek virziits gariigaa plaknee, un mees veelamies aiziet AIZ shiis fiziskaas buutiibas, AIZ materializaacijas. Izteikumaa arii bij mineets, ka mees speejam taadeejaadi sevi sagatavot probleemai un jau ar ieguutu pieredzi to atrisinaat. Bet tad kaa mees varam paredzeet probleemu? Ar savu gataviibu pashiem vinju radot? Un taadeejaadi pieraadot teoriju. Lai cik daudz savaa praataa neizskaitljotu un cik naglaam neizstaigaatu cauri katrai dziives situaacijai sagatavoties nav iespeejams un lai gan liekaas ka kaadai noteiktai tomeer ir izdevies sagatavoties taa var paarsteigt un no savas sagatavotiibas tu ieguusti tikai pusi no gaidiitaa un paarvaramaa. Savariigi ir tas, kur mees liekam uzsvarus.Izzinaat un sagatavoties shajaa piemeeraa mees varam nomainot akcentus. No uzliktaa akcenta kursh koncentree visu uzmaniibu uz objektu un "staigaashanu pa naglaam" un radiitajaam saapeem, mums buutu jaapaarceljaas aiz shiis robezhas sevi apzinaaties AIZ shiis fiziskaas sfeeras akcentu liekot uz speeju novirziit domas no konkreetaa objekta, kursh buutiibaa ar savu aareejo veidolu signalizee par to ko mees jau esam ienjeemushi galvaa un kam gatavojamies - saapeem. Buutu jaaiemaacaas kontroleet savs praats taadaa meeraa lai staigaajot pa naglaam mees nekoncentreetos uz saapeem bet domaatu taalaak aiz fiziskaas robezhas. Taadeejaadi savu uzmaniibu nekoncentreejot tieshi uz probleemu un taas radiitajaam saapeem, bet apiet to vai izzinot sevi un savas speejas nomainiit uzsvarus taadeejaadi JAU probleemu atrisinot. Protasms shai lietai var pieiet no dazhaadiem aspektiem, tomeer vareetu piekrist sagatavotiibai reagjeet uz probleemu un speeju atbilstoshi to uztvert un buut pieredzeejisham taas risinaashanaa, taadaa meeraa, ja balstos uz teoriju, ka jau ar savaam domaam mees konkreeto probleemu piesaistaam, saredzam un risinaam, bet tad jau arii sanaak ka savu sevis izzinaashanu mees esam veikushi gariigaa celjaa. Reizeem fiziskais ir tikai paliigs atveert domaashanu. Neapshaubaami, kaut kaadu sagatavotiibu mees varam atklaat un buut gatavi probleemai, bet tas atkariigs no apstaakljiem un veidu kaa uz sho lietu skataas. Taatad buutiibaa mums vajag apzinaaties pashiem sevi, tad kam mees ticam no kaa izriet muusu esamiibas buutiiba, tad noticeet sev un laikam jau sevis iistaaka izzinaashana dazhiem saakas tieshi ar noticeeshanu savai esamiibai, noziimiibai, taas izskaidrojumam un apzinaaties sevi kaa personiibu, nevis kaa vienkaarshu indiviidu.
Protams, ka izzinaashanas process ir neapturams un ar vien vairaak sevii ietver dazhaadus aspektus, kas liecina par muusu buutiibu, un sevis izzinaashana var turpinaaties muuzhiigi, bet svariigas ir taas pakaapes un vai konkreetaa vecuma posmaa vai stadijaa tu jau esi kaut ko atklaajis par savu zemapzinju un vidi kuraa dziivo, vai tu jau esi sevi kaut kaadaa meeraa izzinaajis liidz shim posmam, no kura saakas naakamais. Tas ir kaa Pitagora piemineklis, ir svariigi saskatiit teoriju ka pretkatete pret 30 graadiem ir puse no hipotenuuzas, taatad Pitagors kursh izveidoja sho lenjkji un teoriju ka c2 = a2 + b2, buutiibaa iesaaka konkreetu izzinaashanas procesu, kas sekotaajiem ljauj paplashinaat redzes lenjkji. Liidz konkreetam posmam atklaajot svariigu faktu un teoriju, vinjsh paver iespeeju virziities taalaak, taadeelj trijstuura forma nav nobeigta.
linkpost comment

Comments:
From:[info]mandra
Date:October 17th, 2006 - 05:38 pm
(Link)
Pirmākrt, foršum, man ir galīgi liels prieks redzēt šādu ierakstu savā friendlistē, otrkārt, man no tiesas ir prieks, ka tas ir latviski, bet trešā kārta būs maķenīt garāka. ;)
Tātad. Iedomājies situāciju - Tev ir sākumskolas vecuma bērneļi, skaista māja un milzīgs baseins. Vai prātīgāk nebūtu iemācīt sīčiem peldēt, nekā aizliegt tiem tuvoties šim baseinam, tādejādi cerot, ka pasārgāsi no iespējama negadījuma? Ja bērneļi ir veiksmīgi samācīti peldēt, paaugušies līdz saldajiem 16, seko nākamais šķērslis.. Vai nebūtu prātīgāk tiem iemācīt, kas ir prezervatīvs, nevis aizliegt izzināt mīlestības fizikālo pusi? Pati labi zini, ka nekas nav tikai balts vai melns, un neviena neveiksme nav tikai neveiksme, tāpēc nav iespējams nocirst kā ar nazi, ka nevajag nelabo piesaukt un mēģināt pieradināt. Reizēm šis nelabais, no kā tik ļoti baidāmies un kam cenšamies sagatavoties, iet roku rokā ar kādu sasodīti vilinošu blakusproduktu. Kāpēc cilvēki sevi radina pie sāpēm? Lai redzētu, cik tad īsti var turēt, kur ir tā robeža, kritiskais punkts. Un tas nebūt nav nedz neapdomīgi, nedz lieki, jo neticu, ka ļaudis tiešām koncentrē uzmanību uz pašām sāpēm, principā, lai kāds idiots viņš arī nebūtu, viņš tomēr domā par gandarījumu par sevis uzvarēšanu. Cilvēks nemācās no citu kļūdām. Tici man, ja mums tiešām kratītu Pitagora teorēmas kļūdas koeficents, mēs caurām naktīm svīstu, lai mēģinātu to apgāzt un pierādīt no jauna. Nebrīnos, ja ķertie to arī dara, bet mēs, savas ērtības labad, to vienkārši uzskatām par fundamentālu patiesību. Sadzīviskos, nevis ģeometriskos jautājumos, mums ir neremdināma vēlme būt ārprātā empīriskiem, nevis racionāliem, tāpēc reti kad paļaujamies uz citu izjustām sajūtām un visiem atvasinājumiem no tām. Karoče, es gribēju teikt, ka Tavam kursa biedram ir punkts, kuram nav galīgi nav nekāda sakara ar ticību, pašapziņu vai hren viņ zin kādu citu pārliecību. Protams, zem šī visa ir jāraksta apakšā, ka tā ir tikai dumjā Mandragora aksioma, kurai droši var arī neticēt. Bet Tu raksti vēl, man patīk! ;*
[User Picture]
From:[info]eli
Date:October 17th, 2006 - 09:47 pm
(Link)
Khm, khm, kaads punkts? Un basically mana ideja bija pavisaam savaadaaka un kaa jau mineejuu arii shii situaacija par ko shamajam punksts var tikt apluukota dazhaadi un par tiem beerniem un baseinu - piekriitu bet shis piemeers neietu rokurokaa ar manu shii gadiijuma un teorijas skaidrojumu, makjeniit tur bik cits shtuks, tb, nevar sagatavoties visam un ar to es domaaju neparedzamaam probleemaam vai notikumiem.
Jaa bet kaut kas jau ir to saapju pamataa, kaapeec cilveeks tad nu grib sevi izzinaat caur saapeem. Kaapeec vinjam no zila gaisa vienkaarshi taapat buutu jaapaarbauda cik daudz vinjsh var ciest. Tur jau k_kas bik dziljaaks, kaut arii reizeem neapzinaats.
Un tur jau taa lieta ka diskusija bij par to ka ljaudis KONCENTREE to praatu uz pashaam saapeem, o!