elfa

11/6/11 05:21 pm
Vīrs atgriezās no darba agrāk un izdomājām visi kopā iziet pastaigāties. Nekur tālu, parkā mūsu ielas galā.
Ceļa vidū pamanījām nelielu lapsu, ļotu kuplu kažoku, parādījām Anželīnai un sākām iet tālāk pa ielu.
Es pilnīgi nevaru iedomāties, kas tās lapsas galvā darījās, bet viņa reāli sāka mūs izsekot: slēpjoties aiz mašīnām un apriņķiem, viņa pienāca pavisam tuvu klāt.
Varbūt viena pati es būtu mierīgāka, bet apkārusies ar bērniem, man sāka kliegt visi instinkti. Tā lapsa kā tādā transā vienkārši nāk klāt tuvāk un tuvāk neizrādot nekādas agresivitātes pazīmes, bet tāpat neomulīgi. Kad tā bija jau pie pašām kājām, vīrs aizņēmās no Anželīnas skūterīti un sāka reāli stumt viņu prom. Lapsai absolūts pofigs!
Viņš viņu stumj, bet šī stumjas tam skūterim virsū un nāk tuvāk (pāris reizes slinki mēģināja iekost skūterim). Vispār, cik šeit dzīvoju, pirmoreiz tāda situācija.
Galvenais, ka visapkārt cilvēki un negribas visu priekšā iesākt kaut ko rupjāku, lai neiesūdz tie paši kaimiņi par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku.
Un tai pašā laikā tā lapsa no mums nebaidās un uzbāžas virsū un mums tomēr bērni pie sāniem.

Beigu beigās, mēs apgriezāmies un ātrā solī aizmukām līdz pie mājas pieparkotās mašīnas. Iesēdāmies un nobraucām tos dažus desmitus metru līdz parkam.
Lapsa it kā sāka iet mums pakaļ, bet lēnā solī un atpalika, tad nogriezās kādai mājai dārzā... Nezinu, kas viņas galvā darījās, bet tā NAV normāla savvaļas dzīvnieka uzvedība.

P.S. Es tagad pārlasīju, ko uzrakstīju un liekas, ka nu kas tur tāds? Bet kad esi tai situācijā un nezini ko no tās lapsas sagaidīt un bērni tepat blakus, tad gan šermuļi metas. Es biju ļoti tuvu panikai.

P.P.S. Es to lapsu murgos redzēšu.
Current Mood: Terrified
0 comments Leave a comment